¡¡¡ MIS DOS MUNDOS UNIDOS!!!

Bien, voy a mostrar las visitas que he tenido durante este año en Liepaja! Cada una de ellas ha tenido algo especial, miles de momentos increíbles que no voy a olvidar!

Quiero dar las gracias a todos los que han venido a visitarme, y a los que lo intentaron pero no pudo ser, por querer saber cómo vivo, cómo es la gente que me acompaña, mi familia de aquí, mis amigos, todos los lugares que mediante Internet les he hecho imaginarse, los paisajes, las comidas, los olores… porque como digo en el título, he conseguido unir mis dos mundos, mi gente, mi familia de Aranda, con mi nueva vida en Letonia.

Las primeras fueron mis primas Silvia y María, fue en el puente de los Santos, en Noviembre. Con ellas descubrí Riga, y muchos más rincones de Liepaja, que no había visto desde que yo había llegado.

Fue muy especial para mí, porque llegaron en el momento exacto para darme la fuerza que necesitaba para darme cuenta de que tenía que empezar a disfrutar de esta experiencia!!

Con ellas vimos como los días se iban haciendo más cortos y cómo se empezaba a notar el fresquito de finales de otoño…

Las segundas en llegar fueron…ta-ta-ta-chán!!! Mi madre y mi abuela!!! No me lo creo todavía!! El verlas en Letonia fue increíble! No me lo podía creer! se manejaron genial con el avión, he de decir que para mi abuela, fue su primera vez en montar en avión y salir de España a sus 78 años!! Unas valientes!!

Con ellas hicimos una visita a Diakonija para que conocieran la organización, mis espacios allí, las abuelitas de las que tanto las hablo, hicimos excursiones por Riga, visitamos a Agata y su familia, también disfrutamos de una comida con Vladimir…

La mejor sensación que tuve fue el ver que se marchaban felices y tranquilas al verme tan contenta y tan a gusto aquí…

Fueron uno días muy graciosos en que nos pasaron muchas cosas! Mi abuela entendiéndose con todo el mundo sin hablar nada de inglés, improvisando unas frases que la escribí en un papel…jajaja de traca!! 

patri.2

 

Pudimos disfrutar de días de sol, y ellas volvieron a Aranda pudiendo decir que pisaron el mar Báltico!

 

Dejarlas en el aeropuerto y al día siguiente llegó la loca de Nerea!, me escribió y me dijo: he comprado billete para dentro de 3 días! Hago parada en Moscú….pero bueno Nerea!!! jajaja eso se avisa con tiempo!!!

Con Nerea, disfrutamos de una semana en el campo, en Dzimsani, la casa de los padres de Agata donde estuvimos participando en un proyecto sobre la vida en las granjas con gentes de Europa. Fue genial para ella, aprendió un montón de cosas! Pudo practicar su inglés, hizo queso, montó a caballo, tuvo sauna con baño en el río incluido a las 12 de la noche, conoció a mucha gente! Se fue con la idea de empezar a buscar proyectos para hacer el año que viene un voluntariado europeo!

Lo mejor de todo fue la noche de San Juan, pudimos celebrar juntas Ligo, la noche más corta del año, fue un día muy bonito y tradicional! Estoy muy contenta de que ella estuvo aquí ese día!

 

patri.3

Nerea se lo pasó en grande! Y se que a partir de esa semana ve el mundo de otra manera! Lo mejor fue que pudimos ir juntas a la playa! Un deseo que ella tenía aquí! 

 

También muy seguido, fue dejar a Nerea en el aeropuerto destino a Moscú 😉 y al día siguiente vinieron Noe y Belén!!

Me encontré con ellas a los dos días de que llegaran, y fue saludarnos y partir rumbo para Tallin!!

En el autobús no paramos poniéndonos al día de todas las nuevas noticias!! 😉

Nos encantó Tallin, una ciudad muy bonita!, nos reímos mucho, disfrutamos mucho.

Era la primera vez que coincidíamos las tres juntas en un viaje y fue todo rodado, sin ningún problema, chicas muy fáciles de llevar!

Nos quedamos sin ver las focas en la isla de Saaremaa como quería Belén, pero vimos como España ganaba la Eurocopa en un bar “mexicano” en Liepaja!!

Aprovechamos los días al máximo, y con ellas, pude disfrutar de mi querida Kuldiga en un día soleado!!

 

patri.4

Seguro que Noe sigue sin creerse que eran la 1 de la madrugada y seguía habiendo claridad en el cielo! 🙂

 

Y por último, y casi juntándome con mi despedida, la visita de mis dos amigos, Quique y Bull!

Con ellos me junté después de su visita a Riga y Tallin para irnos rumbo a Vilnius!

Juntos experimentamos los 33º de la capital Lituana, se me había olvidado lo que eran esas temperaturas!! Era verano de verdad!

En Vilnius pudimos hacer nuestro propio recorrido “no turístico” cruzando el río, caminado por calles no transitadas y disfrutando de nuestra pasión: las bicis!! Estaba llena de alegría tocando el timbre de mi bici paseando con ellos! Lo echaba mucho de menos!!

También vieron Liepaja, conocieron a algunos de los voluntarios, comieron en Doca Pica 🙂 y se bañaron en el Báltico!!

 

patri.5

Deepl mašīntulkojums:

Nu, es parādīšu apmeklējumus, kas man ir bijuši šī gada laikā Liepājā! Katrā no tām ir bijis kaut kas īpašs, tūkstošiem neticamu mirkļu, kurus es nekad neaizmirsīšu!

Es gribu pateikties visiem, kas mani apmeklēja, un tiem, kas mēģināja, bet nevarēja, par to, ka gribēja uzzināt, kā es dzīvoju, kādi ir cilvēki, kas mani šeit pavada, mana ģimene, mani draugi, visas tās vietas, ko esmu licis viņiem iztēloties internetā, ainavas, ēdieni, smaržas… jo, kā es saku virsrakstā, man ir izdevies apvienot savas divas pasaules, manus cilvēkus, manu ģimeni Arandavā, ar manu jauno dzīvi Latvijā.

Pirmās bija manas māsīcas Silvija un Marija, tas bija garajā svēto nedēļas nogalē, novembrī. Kopā ar viņām es atklāju Rīgu un vēl daudzus Liepājas nostūrus, kurus nebiju redzējusi kopš ierašanās.

Tas man bija ļoti īpašs notikums, jo viņas ieradās tieši tajā brīdī, kad man bija nepieciešams spēks, lai saprastu, ka man jāsāk baudīt šo pieredzi!

Kopā ar viņiem mēs redzējām, kā dienas kļūst īsākas un kā sāk parādīties vēla rudens vēsums…

Otrie, kas ieradās, bija… ta-ta-ta-ta-ta-chan!!!!. Mana mamma un vecmāmiņa! Es vēl nevaru tam noticēt! Redzēt viņus Latvijā bija neticami! Es nevarēju noticēt! Viņi tik labi tika galā ar lidmašīnu, jāsaka, ka manai vecmāmiņai tā bija pirmā reize lidmašīnā un izlidošana no Spānijas 78 gadu vecumā! Viņi bija drosmīgi!

Kopā ar viņiem mēs devāmies uz Diakoniju, lai iepazītos ar organizāciju, ar manām telpām tur, ar vecmāmiņām, par kurām es tik daudz runāju, devāmies ekskursijās pa Rīgu, apciemojām Agatu un viņas ģimeni, baudījām arī maltīti kopā ar Vladimiru…

Vislabākā sajūta man bija redzēt viņus aizbraucam laimīgus un mierīgus, redzot mani tik laimīgu un mierīgu šeit…..

Tā bija ļoti jautra diena, kad ar mums notika ļoti daudz lietu! Mana vecmāmiņa visus saprata, nerunājot angliski, improvizējot dažus teikumus, ko es pierakstīju uz papīra lapas… hahaha, smieklīgi!

Mēs varējām izbaudīt saulainas dienas, un viņi, atgriezušies Arandā, varēja teikt, ka ir iestaigājuši Baltijas jūru!

Mēs viņus atstājām lidostā, un nākamajā dienā ieradās trakā Nerea, viņa man uzrakstīja un teica: es nopirku biļeti uz 3 dienām! Es apstājos Maskavā….bet labi Nerea!!! hahaha, tu vari mums iepriekš pastāstīt!!!

Ar Nerea mēs izbaudījām nedēļu laukos, Dzimsānos, Agatas vecāku mājās, kur piedalījāmies projektā par dzīvi lauku saimniecībās kopā ar cilvēkiem no Eiropas. Viņai tas bija lieliski, viņa uzzināja daudz ko jaunu! Viņa varēja praktizēt angļu valodu, viņa gatavoja sieru, brauca izjādēs ar zirgiem, 12 naktī pirtī mazgājās upē, viņa iepazinās ar daudziem cilvēkiem! Viņa aizbrauca ar domu, ka nākamgad sāks meklēt projektus, kuros varētu darboties kā Eiropas brīvprātīgā!

Vislabākā no visām naktīm bija San Juan nakts, mēs varējām kopā svinēt Līgo, gada īsāko nakti, tā bija ļoti skaista un tradicionāla diena! Esmu ļoti priecīga, ka viņa bija šeit šajā dienā!

Nerea lieliski pavadīja laiku! Un es zinu, ka kopš šīs nedēļas viņa uz pasauli raugās citādi! Vislabākais bija tas, ka mēs varējām kopā doties uz pludmali! Vēlme, kas viņai bija šeit!

Ļoti bieži arī es atstāju Nerea lidostā uz Maskavu 😉 un nākamajā dienā atbrauca Noe un Belén!

Es viņus satiku divas dienas pēc viņu ierašanās, un bija tikai jāsveicinās un jābrauc uz Tallinu!

Autobusā mēs nepārtraucām sekot līdzi visiem jaunumiem!!! 😉

Mums ļoti patika Tallina, ļoti skaista pilsēta, mēs daudz smējāmies un priecājāmies.

Tā bija pirmā reize, kad mēs trīs bijām kopā ceļojumā, un viss noritēja gludi, nekādu problēmu, ļoti vieglprātīgas meitenes!

Mums neizdevās redzēt roņus Sāremā salā, kā to vēlējās Belēna, bet mēs vērojām, kā Spānija uzvarēja Eiropas čempionātā “meksikāņu” bārā Liepājā!

Izmantojām visas dienas, un kopā ar viņām es varēju baudīt savu mīļo Kuldīgu saulainā dienā!!!

Es esmu pārliecināts, ka Noe joprojām nevar noticēt, ka bija 1 nakts un debesis joprojām bija skaidras! 🙂

Un visbeidzot, un gandrīz kopā ar manu atvadu, manu divu draugu, Quique un Bull, apmeklējums!

Es viņiem pievienojos pēc Rīgas un Tallinas apmeklējuma, lai dotos uz Viļņu!

Kopā mēs piedzīvojām 33 grādus Lietuvas galvaspilsētā, es biju aizmirsis, kādas ir tādas temperatūras! Tā tiešām bija vasara!

Viļņā mums bija iespēja veikt savu “netūrisma” ekskursiju, šķērsojot upi, pastaigājoties pa neizbrauktām ielām un izbaudot mūsu kaislību – riteņbraukšanu! Es biju prieka pilns, zvanot ar sava velosipēda zvanu, braucot kopā ar viņiem! Man tā ļoti pietrūka!

Viņi apskatīja arī Liepāju, iepazinās ar dažiem brīvprātīgajiem, paēda Doca Pica 🙂 un nopeldējās Baltijā!!!