Garīgi raksti un atbildes uz jautājumiem

43 Nākamajā dienā Jēzus gribēja doties uz Galileju. Viņš atrada Filipu un tam sacīja: "Seko man!" 44 Bet Filips bija no Bētsaīdas, Andreja un Pētera pilsētas. 45 Filips atrada Natanaēlu un viņam sacīja: "Mēs esam atraduši to, par kuru Mozus rakstījis bauslībā un par kuru rakstījuši arī pravieši, – Jēzu, Jāzepa dēlu, no Nācaretes." 46 Bet Natanaēls viņam jautāja: "Vai no Nācaretes var būt kas labs?" Filips tam atbildēja: "Nāc un paskaties!"  Jāņa ev. 1,43-46 

Svētdien, 2015.gada 11. janvāra dievkalpojumā tika apspriests šis Bībeles teksts. 

Viņš bija dzīvība, un dzīvība bija gaisma cilvēkiem. /Jāņa ev. 1,4/ 

Varbūt esat ievērojuši, ka šogad kopā ar Krusta baznīcas jumta remontu ir atjaunots arī krusts uz tā. Tumsā tas ir izgaismots un, ja kāds vakarā vai naktī paiet garām baznīcai, tad tūlīt var ieraudzīt krustu, kā tas spīd tumsībā. 

Ja atskatās uz pagājušo gadu, kā jums liekas, – vai tumsa ir pieņēmusies spēkā vai samazinājusies? Tā vien liekas, ka tā ir kļuvusi lielāka. 

Ziemsvētku tumšā puse

Šie Ziemsvētki vienam otram būs skumji svētki. Es domāju par Metalurga strādniekiem, kuriem pabalsti ir beigušies un kuriem šajos svētkos nebūs ko likt galdā un, kuri nevarēs nopirkt dāvanas savai ģimenei. Es domāju par aprūpējamo, kuram vienīgā radiniece ir ievietota slimnīcā ar sliktu diagnozi. Es domāju par bezpajumtniekiem, kas Ziemsvētku vakarā piedzersies, lai aizmirstu savu sāpi, izmisumu un bezcerību. Tie ir cilvēki, kas nevar tā vienkārši aizbēgt uz siltajām zemēm, lai izvairītos no iepirkšanās drudža un tumšā nepatīkamā laika. Viņiem ir jābūt šeit uz vietas, iespiestiem savā stūrī. Viens man teica: “Kas tie par svētkiem!” Visu rakstu sk. liepajniekiem.lv te>

Šogad Adventa laiks mums ir aizēnots ar skumjām, dusmām, neizpratni. Pēc Zolitūdes traģēdijas ir grūti izturēt uzņēmēju vienaldzību, politiķu bezatbildību un ierēdņu atrunāšanos, ko dzirdam ik uz soļa. Pat sēru dienās radio un televīzija turpināja pārraidīt jautras reklāmas: “Maximāla pelņa par katru cenu!” “Aizņemies ātri un ērti, un aizmirsti par savu nākotni!” Uzreiz viss ir skaidrs, kas nosaka toni mūsu valstī, - riņķu dancis ap zelta teļu turpinās, vienalga, kādus upurus tas prasa. Tā vien liekas, ka mēs esam iegrimuši dziļā tumsā, mantrausības un nejūtības tumsā. 

Nu esmu vienmēr ar tevi, tu ņem mani aiz labās rokas, ar savu padomu vadi mani, vēlāk tu godā mani pieņemsi! /73.psalms, 23-24.pants/   Izrauti no kopsakarības, šie 73.psalma panti var likties kā pārlaicīga patiesība, kas izpauž kāda ļoti nobrieduša, ticīga cilvēka paļāvību uz Dievu. Man var likties, ka esmu tālu no šādas nosvērtības un uzticēšanās Dieva vadībai. Tomēr, lasot visu 73.psalmu, parādās pavisam cita aina.   

1. Ievads

Atšķirīgā Bībeles izpratne mūsdienās ir viens no galveniem šķelšanās iemesliem starp šodienas kristiešiem. Šeit izkristalizējas vesela virkne problēmu, sākot no dažādiem viedokļiem par vēstures nozīmi un dabas zinātnes atklājumiem, un beidzot ar ētiskiem jautājumiem un teoloģiskiem vērtējumiem. Es nevēlos vēl vairāk sašķelt, bet norādīt uz problēmām, kuras tā vai citādi ir jārisina. Mēs nevaram izlikties it kā problēmu nebūtu.

Lāsma Ģibiete 

Šķiet, nebūs cilvēka, kurš savā dzīvē ne reizes nebūtu saskāries ar lielāku vai mazāku ļaunumu, kas vēl ilgi atstāj rūgtas mieles. Vienam tā varētu būt apziņa, ka pasaulē valda un uzvar netaisnība, citam – pieredze, kad nodod vai kā citādi sāpina cilvēks, kuru kļūdaini esi uzskatījis par savu draugu. Šie piemēri rāda, cik atšķirīgas var būt ļaunuma „sejas”. Tādos brīžos rodas pārdomas, kas ir ļaunuma iemesls, kā to atklāt un vai iespējams ar ļaunumu cīnīties. Uz sarunu par šiem jautājumiem „Brīvbrīdis” aicināja Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju Mārtiņu Urdzi. 

Lāsma Ģibiete 

Kaut arī dzīvojam sekulārā sabiedrībā un vairākums no mums sevi uzskatām par ... moderniem un stipriem cilvēkiem, kuri paši kaldina savu likteni un arī laimi, ir lietas, kas paliks nemainīgas un kādai sabiedrības daļai – kristiešiem – būs aktuālas vienmēr. Viena no tādām ir savas garīgās dzīves kopšana, kas ietver gan lūgšanas un pateicības paušanu Dievam, gan arī sarunas ar mācītāju. Minot šo, pēdējo, vispirms prātā nāk grēksūdze, kas katoļu un pareizticīgo draudžu locekļiem ir obligāta, savukārt luterāņiem – pēc brīvas izvēles vai iekšējas nepieciešamības.