Inga Audere

Zeme - tik maza lodīte Visumā, bet tik daudz vārdiskos un fiziskos ieročos pārkaltu ambīciju.
Diemžēl tukšu un bezvērtīgu - iepretī Dieva varenībai. 

Dievam neko nevar un nevajag pierādīt.

Lūgšana, meditācija, dzeja un citas atzītās mākslas - ir svētdarbības nevis vēlmju un pareizības, bet - ticības dēļ. Rezonanse.

Dzīvot ir labi ar uzskatu, ka dzīve uz Zemes ir svētbrīdis, dāvāts ikvienam. 

Kungs dod šai Zemei
Savu Garu
lai spējam sirdīs
brīvi būt
no tukšu aizspriedumu
varas
no vēlmes ļaunu
atdarīt

un lūdzu neliedz 
mīļu Roku
vēl Savus bērnus
noglāstīt

lai mūsu tauta
ņemas spēkā -
par otru sliktu
nesacīt

Neturiet Dievu ieslēgtu
savas šaurības mūros.
Ļaujiet tam iet pie cilvēkiem,
kurus Viņš radījis
Sev - lai tiem kalpotu.
Nestājieties ceļā
Dieva darbam ikvienā.
Lai arī neredzams,
tomēr paredzams -
jo jums taču arī
Viņš labāk cauri redz.
Nemaldiniet sevi
ar pašu raudzētiem spriedumiem.
Mācieties iepazīt patiesi
vispirms savas būtības
iekšpusi. Un jums nebūs
laika sāpināt.

Kā koks maina lapas, tā dvēsele - spārnus.

Balti spārni tiek doti tiem, kuri spēj pacelties pāri dubļiem, gružiem, sārņiem.

Atšķirībā no citiem putniem, cilvēkam ir dota izvēle – kas par putnu viņš būs. Apkārtējie to nenosaka.

Tomēr apkārtējie var darīt daudz – tos neapgriezt otram.

Putns nevar, aizskarot otru, neskarts palikt.

Putnu mājas nav ligzda vai būris. Tās ir debesis!

/Lielajā Piektdienā/

Vakar brāļi
viens otram
mazgāja kājas
asarās
arī par to
ka suņiem
nav brīvdienu
paceļu
ūdens glāzi
par tīrām rokām...
un tiem
kuriem neuzdrīkstos
to pasniegt
PUNKTS

Par agru vēl celt
uz maldu gruvešiem
gaismas pilis
un gaisa tiltus -
vispirms jāceļ ārā
pukstošas sirdis
no pelniem viegli,
ar pacietību.
Par agru vēl sacīt
pavardam siltam
tev nebūs daļas
šai zemē, šai ciltī.
Tā vietā, ja ienaidu
piesedz ar viltu,
labāk sevī
kāds ūdeni lietu.
Par agru vai vēlu -
ne jau mēs lemsim.

Kā baltām asarām
raud ievas,
tā arī mūsu
mātes raud -
kad Dievu lūdz,
lai vairāk prieka
zem saules šīs
mums sajust ļauts -
uz viņu rokām
izšūpota,
lai mūsu ceļi
augšup ved
caur viņu sirdīm,
līdzi dotām,
un dvēselēm,
kas nerimst degt.
Tā laimes atslēga
ir mātēm dota
kā svece balta -
mātes sirds.

Pasaule turas uz Viņa naglām.

Pasauli glābt vieglāk, nekā smagus raksturus. Ar tiem pat Jēzum bija grūtības.

Fanātisma ceļš par šauro ir vēl šaurāks. Tā ir taisna vīle.

Ja katru sekundi izdzīvo ar pilnu jaudu, visu būtību, - laiks nesteidzas.

Arī ceļš var iet un aizvest...

Kopš Kristus, kurš ļaunumu ir uzvarējis, nav vairs pat "ļauno liberālo Rietumu".
Ja ir, varbūt kādā - kurš Viņam tos nav atklājis?

Dievs runāja
ar Mozu
ērkšķu krūmā,
ko nejaušs
garāmgājējs
varbūt uztvertu:
tā tikai uguns
dūmo,
un negudrojot
tālāk dotos,
lai acī negruzd
Tas,
kam visa vara -
gan krastus
savienot,
gan tiltus
nodedzināt. 

Mēs esam nevis tas, ko ēdam, bet tādi - kā domājam un ko sakām par citiem, un - galvenais, kā izturamies. 

Noglāstīt var ne tikai raudošu dvēseli, pat naža asmeni. Tā nesavtīgi. Kaut tikai ar skatienu. Nekas, ja neuztvers, nesajutīs.

Svarīgākais ir noticis. Mūsos. Kad cenšamies uzlūkot šo pasauli ar Jēzus sapratnes acīm, neatkarīgi no citu autoritāšu vai saviem spriedumiem.

Cik labi, Dievs,
ir Tavam bērnam būt!
Pie bērniem Mīlestība
atnāk pati
bez mānekļiem,
bez dārgām rotaļlietām,
ar baltu mieru
bērna sirdi rotā.
Tas viss,
ko debesīm
es vēlos lūgt
kā Jēzus -
bērna pazemībā. 

Klāj Savus spārnus
viegli pāri pasaulei,
lai apklust šņuksti,
trokšņi. Pieskaries
ik dvēselei,
ko vienaldzības
ledus puķes skauj
un atsilt, uzziedēt
pa īstam neatļauj.

Liec spārnus arī
bāra bērnu pagalvī,
lai labus, gaišus
sapņus sapņo tie,
par to, ka vientuļiem
vairs nedraud izmisums,
kopš ir tiem Tavu
spārnu patvērums.

Skaistas, bet tukšas runas retāk rada aizspriedumus, nekā darbi saskaņā ar Rakstiem.

Dieva paspārnē nav ēnas, jo Viņš ir Saule.
Ja ir - tā neapēno, bet izceļ - uz Jēzus fona.

Bez Viņa pat baloniņu nevar uzpūst.

Nebāzt degunu citu dzīvēs un dvēselēs - ir mans mīļākais sporta veids.

Ja daļa vīriešu netic, ka sievietes ir viņiem līdzvērtīgi, ar Kristu salīdzināti cilvēki, ne jau sieviešu ticība ir apdraudēta.
Par pārējo nemaz nerunājot.

Tas, ka kāds kļūdās savā viedoklī par mums, arī nav slikti.
Tā mēs kādu varam labāk iepazīt.