Par Reformācijas svētku dievkalpojumu draudzē 31.10.2021.

Reformācijas svētkos, 2021. gada 31. oktobrī Liepājas Krusta draudzes dievkalpojumā, kas notika neklātienē, Zoom tiešsaistē, piedalījās un sprediķi lasīja mācītāja emerita Gita Putce.

“/../ Dažreiz mēs idealizējam vienu otru notikumu, vai arī nogludinām asākas šķautnes, vai arī vienkārši nepieminam to, kas ir bijis negatīvs. Bet ir arī notikumi, kurus vēlākos gados atzīmējam ar pateicību, un arvien vēl saņemam kā dāvanu.

31. oktobris ir viena šāda diena, toreiz 1517. gadā Mārtiņš Luters piesita pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm 95 tēzes, sava veida uzsaukumu, kas cilvēkam ir vajadzīgs, lai atrastu žēlīgu Dievu. Šī diena ir palikusi kā atgādinājums uz daudzu gadu ilgstošu pārdomu, strīdu un nemieru pilnu sacelšanos pret tā laika Romas katoļu baznīcu. Mārtiņš Luters līdz ar daudziem citiem baznīcas cilvēkiem meklēja skaidru, tīru pieeju – kā tuvoties Dievam. Un arī saprast, ka Dievs vēlas ienākt mūsu dzīvē.

Piederība mūsu draudzei rāda, ka mums arvien vēl ir saistība ar Mārtiņu Luteru. Esam taču Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskā draudze. Daži no jums būs šo piederību paši izvēlējušies, citi būs iedzimuši luteriskā ģimenē un palikuši pie šīs Baznīcas. Droši varam teikt, ka mūsu evaņģēliski luteriskā Baznīca, kā kristiešu kopība, ir vēl dzīva. /../” G. Putce sacīja sprediķī (visu tekstu sk. TE>).

Ziņojumu daļā bija aktuāla informācija: 7. novembrī sprediķi lasīs lektore Dzintra Skalde. LELBP par arhibīskapi atkārtoti ievēlēta Lauma Zušēvica.

Dievkalpojuma lielo lūgšanu nolasīja Fēlikss Kovaļišins. Sekoja individuālas lūgšanas gan vārdos, gan klusībā domās. Lūgšanu daļa noslēdzās ar Tēvreizi.

Kā Reformācijas svētkos pieņemts, visi kopā dziedāja luterāņu Baznīcas himnu “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”.

Bībeles lasījumus Dievkalpojumā lasīja Signe Paula. Muzikālo daļu vadīja Helga Mazure ģitāras pavadījumā. Tikšanos Zoom nodrošināja Fēlikss Kovaļišins.


Laba

Foto: Reformācijas svētku dievkalpojums Liepājas Krusta ev. lut. draudzē, Zoom, 2021. gada 31. oktobrī 


Pēc Dievkalpojuma Karīna sacīja, ka būtu jādzied arī kāda pateicības dziesma, jo oktobris ir bijis ļoti ražens ar jaundzimušajiem – vairāku draudzes cilvēku un citu mūsu draugu ģimenēs piedzimuši bērni un mazbērni – pavisam 4 mazuļi.

Tika arī pārrunāta ideja par radošu pasākumu draudzē, kura idejas autore ir K. Krieviņa, bet Daigai Graudužei pateicamies par domu, ka tas būtu nepieciešams tieši kā spēcināšanas pasākums – līdzīgi kā tika aizsākts “SEMPRE” projektā. Dalīsimies ar citiem tajā, kas mums pašiem dod spēku un prieku dzīvē. Varētu būt dzeja, prozas fragmenti, dziesmas vai kas cits celsmīgs, ko mēs vēlētos ar citiem līdzdalīt. Informācija par pasākumu tiks publicēta vietnē kalpot.lv. F. Kovaļišins ierosināja, ka pasākums varētu notikt valsts svētku nedēļas sākumā.

Noslēgumā Gita Putce izstāstīja interesantu notikumu par to, ka savulaik ir sastapusi Mārtiņa Lutera pēctečus, kad bija aicināta uz kādām bērēm Anglijā, kas notika 200 km no viņas dzīves vietas. Mirusī bija vēlējusies, lai to izvada luterticīgs mācītājs. Vācu mācītājs bija atteicis aizņemtības dēļ. No aizgājējas dēliem G. Putce uzzinājusi, ka viņu māte bija dzimusi Luters, mazā ciematā Vācijā, Eislēbenē, kur dzimis arī pats Mārtiņš Luters. Reformatora pēcteces izvadīšanā mācītājai G. Putcei bija jānolasa kaut kas no M. Lutera teiktā. Izvadītās dēli, kas paši vāciski vairs nerunāja, bija gandarīti, jo mātes gods apliecināts. Uz Angliju viņu māte bija atbraukusi kā strādniece un precējusies ar angli. Vāciešu tajā apkārtnē bija ļoti maz, bet ģimene tomēr zināja par savu pēctecību. M. Luters arī mira Eislēbenē, ne Vitenbergā. Luteram bija kupla ģimene – bagāta ar radu radiem.