Šī mēneša rakstā intervēju Evitu. Evita ir viena no mūsu aktīvākajām un dzīvespriecīgākajām dalībniecēm. Viņa vienmēr atceras citu dalībnieku dzimšanas dienas un krāšņi un dāsni apsveic “kolēģus”.
Pastāsti par sevi (vārds, vecums, ģimenes stāvoklis, darbs, hobiji – ko patīk darīt)
Evita, 39 gadi, dzīvoju civillaulībā un audzinām meitu. Un, protams, rūpējamies par mājas mīluli kaķu puiku Alfu. Patīk tamborēt, gleznot un darināt šūtas lellītes. Mīlu staigāt gar jūru un braukt no Diakonijas organizētajās ekskursijās.
Kas patīk atbalsta grupā?
Mūsu kolektīvā man patīk pavadīt laiku sirsnīgās sarunās par aktuāliem pasākumiem, ziņām, notikumiem. Patīk uzklausīt un izrunāt aktuālu tēmu par savu labsajūtu, veselību un dienas pārdomām.
Kā atnāci uz atbalsta grupu? Kas uzaicināja?
Par Diakoniju biju dzirdējusi, bet ilgi kautrējos un nevarēju sadūšoties un atvērt durvis. Vispirms griezos pie Zigrīdas [Ābeles], kas atbalsta tādus cilvēkus, kā es, ar invaliditāti. Mani iedrošināja apmeklēt šūšanas, sveču, ziepju izgatavošanas nodarbības un floristikas pulciņu. Zināju, ka piektdienās pulcējās jaunieši un papildus vēl gatavo pusdienas. Ilgi kautrējos. Bet tagad esmu šajā kolektīvā!!!
Ko iegūsti/ ieguvi no atbalsta grupas?
Gūstu pozitīvu saskarsmi ar biedriem, labu omu uz ilgu laiku un gaidu nākošo saredzēšanos.
Ko uzskati par svarīgāko dzīvē/ tavs dzīves moto?
Uzdrīkstēties, nebaidīties, un tad jau gūsi gandarījumu!!
Tavs spilgtākais dzīves piedzīvojums?
Kristības Liepājas Annas luterāņu baznīcā Lieldienas naktī. Tās bija varenas, spilgtas, patiesas, sirsnīgas emocijas!!! Kristījos apzināti 7 gadus atpakaļ. Šogad vēlējos sagatavoties pirms Lieldienām iesvetībām Krusta baznīcā, bet viss vēl priekšā…
Kas tev nepatīk dzīvē?
Cilvēku neatbildība, iegādājoties dzīvniekus, uzskatot tos par rotaļlietām, ar kurām paspēlējoties, dzīvnieciņus izmet uz ielas!!!
Ko novēli citiem?
Mīļie draugi, būsim vairāk pozitīvi, vairāk dāvāsim viens otram labus, no sirds pasacītus, vārdus un smaidīsim rītdienai!!!
Sagatavoja Fēlikss Kovaļišins.