Veltījums mācītājam Mārtiņam!
Šis laiks…
Šis laiks pārāk īss…
Lai naidotos, peltu, nīstu,
Mēs nākam, lai pasauli darītu šķīstu!
Mainītu cilvēces domas un prātu,
Kādus atgriezt, lai pasargātu –
Šis laiks pārāk īss…
Darba tik daudz –
Tēvs! Kāpēc?
Tik ātri, mani Mājās sauc! (Signe)
Pirmo reizi mācītāju Mārtiņu satiku Diakonijas rīkotajā ekskursijā tālajā 1998 gadā. Ekskursija bija uz Lietuvu, un kaimiņiene Zigrīda mani uzaicināja. Pēc tam uzzināju, ka brauks arī mācītājs, un biju satraukta, jo domāju, ka visu ceļu vajadzēs klausīties par Dievu! Par mācītājiem nezināju neko, asociācijas tikai no filmām. Pienāca autobuss, visi kāpa iekšā, jautāju: “Mācītāja nebūs?” – “Tas ir mācītājs!” – man atbildēja. Liels bija mans pārsteigums, ieraugot Mārtiņu… Parasts cilvēks – jauks, smaidīgs, sirsnīgs, ar lielu vācu akcentu! Mārtiņš mani sajūsmināja uzreiz, galvenais ne šajā ekskursijā, ne arī ilgi pēc tam, mācītājs man neuzspieda domu par reliģiju un Dievu! Atļāva man aktīvi darboties un nonākt pie ticības pašai!
Liels paldies Mārtiņam par visu, ko manā dzīvē devis! Signe