Kādai jābūt mūsu liecībai, ja vēlamies pildīt Dieva prātu, ja vēlamies mazināt to sāpi, izmisumu, kas pašlaik skar ļoti daudzus cilvēkus? Vai tā ir, ka trūkumcietēji būs vienmēr šajā pasaulē, un labāk cerēt uz debess valstību citā dzīvē? Kāpēc Dievs to pieļauj? Vai tam ir kāda jēga?
