2023. gada 11. novembris. Lāčplēša diena. Sestdiena, bet Krusta draudzes telpā silti. Krāsnī ik pa brīdim tiek pielikta malka. Par to rūpējās diakonijas vadītāja Karīna Krieviņa, lai visiem būtu mājīgi un – visi justos gaidīti. Pulcējās cilvēki, kas vēlas gatavot sveces. Sanākuši 15 pieaugušie un vēl bērni. Atbraukušas pasniedzējas no Rīgas ev. luteriskās Jēzus draudzes nodarbību vadītāja Dace un floriste Taiga. Atnākušie paņēmuši līdzi sveču galus un trauciņus, bet nodarbību vieses no Rīgas – visus nepieciešamos materiālus, lai gatavotu sveces no parafīna un sojas vaska, pievienojot krāsvielas un aromātus.
Visi klātesošie tiek apdāvināti ar violetām garām svecēm ar sudrabotu vainadziņu virsū – atbilstoši tuvojošai Adventei – šokolādes lācīšiem un izturīgām piparkūku formiņām. Tad dalībnieki var izvēlēties vēl trauciņus, papildus līdzi paņemtajiem, jo gatavosim trīs veidu sveces. Dace skaidro par deglīšu izvēli atbilstoši traukam, kurā būs sveces, un visas dalībnieces čakli sasmalcina līdzi paņemtos sveču atlikumus, dalās ar tiem, mainās, lai kausējuma rezultāts būtu pārsteigums. Sveču kausēšanas laikā dažas dalībnieces aiziet, jo esot to jau apguvušas un paliekot grūtāk elpot. Jā, tik liela grupa ir izaicinājums gan pasniedzējām, gan dalībniekiem. Kad esam apguvušas pirmos soļus šajā mākslā, tad mūs iepazīstina ar pūdera vaska beramajām svecēm. Trauciņā ieliek degli, ieber sveces pulveri kā smalko cukuru un aizdedzina. Kad izdeg daļa, tad var papildināt. Tik vienkārši! Pasniedzēja paskaidro, kur to var iegādāties. Katrai dalībniecei rezultātā – trauciņu komplekts ar dažādas krāsas un tehnoloģijas veidotām svecēm.
Man personīgi šis pasākums daudz nozīmēja, jo tas bija kāda sapņa piepildījuma sākums. Pārceļoties no Rīgas uz Liepāju pirms trim gadiem, daudzas lietas izdalīju, bet paņēmu līdzi mazās, padomju laika iegādātās, porcelāna kafijas krūzītes – ar domu, ka tajās reiz būs sveces. To biju noskatījusi Rīgā Kalnciema ielas tirdziņā. Gatavoju sveces arī baznīcai, uz kuru braucu. Sveces no šīs nodarbības jau deg un degs baznīcā Sakā. Tomēr jāsaka, ka lielākais prieks nav svecēs, bet Dieva mīlestība, kas atklājusies Jēzū Kristū. Viss, kas man ir, ir no Viņa dāvināts, arī šī iespēja tikties ar pasniedzējām no manas kādreizējās draudzes Rīgā, piedzīvot tādu labestību, dāsnumu un sirsnību, tā ir sirds bagātība. Gribu noslēgt ar vārdiem, ko reiz uzrakstīju 11. novembrī: “Stāsti man, kur ir tavi gaismas tilti, kur tu savu sveci liec, gribu aiziet, lai kļūst sirdij silti pat, ja tumsā mani nesatiec.”
Inese B.
