Cerība. Pārdomās dalās Fēlikss Kovaļišins

Mēs esam pieraduši dzirdēt un arī paši sacīt: ir jācer, cerība nepamet kaunā, ceri, un būs labi.
Ir skaidrs, ka cerība nav materiāla lieta, bet kas gan tā ir?
Portālā valoda.lv cerība tiek definēta šādi: “gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās”.
Daži cilvēki ir lieli optimisti, bet kas gan notiek tad, kad mirst cilvēciskais optimisms? Kā savā grāmatā Tuksnesis pilsētā raksta Karlo Kareto - kad mirst cilvēciskais optimisms, dzimst kristīga cerība.

Cerība ir arī ievietota “trīsvienībā” - ticība, cerība, mīlestība. Cerība ir paļaušanās uz Dievu un Viņa visvarenību.

 

Bībele mums māca cerēt uz Dievu - ja kādi ārēji vai iekšēji apstākļi tev laupa drosmi, ceri uz Kristu. Bībele saka: “Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!” (Psalmi 42: 12)

 

Kad ir grūti un smagi, cerība mums palīdz pārvarēt šos brīžus - Kristus sniegtā cerība mūs motivē būt darbīgiem un pārvarēt grūtības. Bībele saka: “Jo tālab mēs pūlamies un cīnāmies, jo esam likuši savu cerību uz dzīvo Dievu, kas ir visu cilvēku, visvairāk ticīgo, Pestītājs.” (1. Timotejam 4: 10)
Pašreiz mēs piedzīvojam ļoti smagus brīžus pasaulē, pandēmija vēl nav beigusies, sācies karš Ukrainā, kāds būs rudens un ziema – vai mēs būsim apgādāti ar gāzi un elektrību. Jācer, ka jā.

 

Ko darīt ja man nav cerības, es to pazaudēju - kā es to varu dabūt? Lūdz to no Dieva: “Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā.” (Romiešiem 15: 13)
Cerības devējs Dievs ir tas, kas dod mums cerību.


Dievs lūdzu tevi, dod mums cerību!


Pārdomās dalījās Fēlikss Kovaļišins