Es un pandēmija. Intervija ar Baibu Pavlovsku

Būs jau pagājis gads, kopš mēs dzīvojam īpašā režīmā. Pandēmija. 2020. gada martā Latvijā tika reģistrēts pirmais Covid-19 gadījums. Līdz pagājušā gada oktobrim slimība bija saudzīga pret mums, nebija tik ļoti daudz inficēto, taču, mūsu pašu neuzmanības dēļ, vīruss sāka izplatīties diezgan strauji. Kā es izdzīvoju šo laiku? Par to šis interviju cikls ar Krusta draudzes locekļiem un diakonijas draugiem. Novembra intervija ir ar draudzes locekli Baibu Pavlovsku. Baiba ir psiholoģe. Vadīja psiholoģiska atbalsta grupas jauniešiem un cilvēkiem, kas zaudēja tuvāko. Viņai patīk pastaigas mežā un gar jūru, sarunas ar cilvēkiem. Baiba mīl dzīvniekus, viņai ir 2 kaķi. 

 

Kā jūties COVID pandēmijas laikā?

Šajā laikā jūtos nomākta, saspringta un emocionāli izolēta. Esmu arī uztraukusies, bet cenšos sadzīvot. Jāpieņem situācija, kāda tā ir. Neļaujos panikai. Patīk mežā iet, jūra, sarunas ar cilvēkiem.

Ir 2 kaķi.

 

Kādas jaunas atziņas nākušas šajā laikā?

Uztvert visu mierīgi, tā ir globāla situācija, ne tikai mana. 


Ko jaunu iemācījies?

Būt kopā ar saviem tuvajiem, novērtēt ģimenes un draugu attiecības, saņemt un sniegt atbalstu. 


Vai vakcinēsies? Esi vakcinēta?

Esmu vakcinēta, esmu arī izslimojusi. 


Kas pietrūkst šajā laikā?

Pietrūkst aktivitātes, draugi, sabiedriskas aktivitātes, mākslas apmeklējumi, teātris, kino, koncerti. 


Kā pavadi laiku, ko dari?

Daudz strādāju, attālināti, sniedzu konsultācijas un atbalstu.

 

Kā sargā sevi?

Regulāri lietoju masku, mazgāju rokas, uzturos svaigā gaisā, neapmeklēju lielveikalus. 


Kā mainījās dzīve šajā laikā?

Dzīve kļuva mierīgāka, piebremzēja. Bet to var izmantot, atrodot jaunas iespējas, pieņemt jaunus izaicinājumus. 

 

Jautāja Fēlikss Kovaļišins