Būs jau pagājis gads, kopš mēs dzīvojam īpašā režīmā. Pandēmija. 2020. gadā martā Latvijā tika reģistrēts pirmais Covid–19 gadījums. Līdz pagājušā gada oktobrim slimība bija saudzīga pret mums, nebija tik ļoti daudz inficēto, taču, mūsu pašu neuzmanības dēļ, vīruss sāka izplatīties diezgan strauji. Kā es izdzīvoju šo laiku? Par to jaunais interviju cikls ar Krusta draudzes locekļiem un diakonijas draugiem. Maija mēnesī intervēju draudzes cilvēkus Nadīnu un Gati Jausukaišus. Viņi jau vairākus gadus ir mūsu draudzē.
Abiem patīk braukt ekskursijās. Nadīna brīvā laikā nodarbojās ar rokdarbiem. Gatis mīl pastaigāties gar jūru un fotografēt.
Kā jūtaties COVID pandēmijas laikā?
Sakumā bija bailes un nesaprašana, bet tagad jau pieradām. Ir jāievēro Valsts noteiktās rekomendācijas 2 reiz 2 metri, tīras rokas utt.
Kādas jaunas atziņas nākušas šajā laikā?
Pasaule iet “sviestā”. Tomēr ceram, ka viss būs labi, gan jau tas viss beigsies.
Ko jaunu iemācījāties?
Pacietību, tiešām, iecietību un pacietību.
Vai vakcinēsieties?
Pagaidām nē, bet kad būs vakcīnu izvēle, noteikti vakcinēsimies.
Kas pietrūkst šajā laikā?
Pietrūkst saulītes. Gribās siltāku laiku un staigāt, braukāt nebaidoties saslimt. Pa īstam klātienē aiziet uz baznīcu.
Kā pavadāt laiku, ko darāt?
Kā jau visi – dzīvojam pa māju. Daudz guļam un ēdam, bez jēgas. Daudz mazgājam rokas un vēdinām istabas.
Kā sargājat sevi?
Pēc iespējas retāk ejam uz veikalu un, vispār, izvairāmies no pūļa. Un ievērojam rekomendācijas.
Kā mainījās dzīve šajā laikā?
Pandēmija ir jau tik ilgi, ka aizmirsām, kā bija iepriekš. Pa lielam nekas nav mainījies.
Intervēja Fēlikss Kovaļišins