Fēlikss Kovaļišins: Prieks!

Pārdomas

Cik ļoti svarīgs ir prieks cilvēka dzīvē? Mums patīk būt priecīgiem, jo tad mēs jūtamies labi. Psiholoģijas un fizioloģijas pētnieki secina, ka tas ir svarīgi. Kā saka vārdnīca, tad prieks ir pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.


Kādu dienu mēs esam priecīgi, kādu ne tik priecīgi, kādu dienu skumji. Vai ir iespējams būt priecīgam katru dienu, visu savu mūžu? Kur rast prieku?
Cilvēki mēdz meklēt prieku izklaidēs, bet tāds prieks nāk un iet, un pat var vēl sagādāt problēmas; prieks ģimenē – tas jau ir stabilāks prieks, jo ģimenes dzīve arī mēdz būt raiba; prieks veidojot karjeru – arī mēdz gadīties dažādi.


Kristietība, šķiet, izpētījusi prieku visdziļāk, ja tā var izteikties, un saka ka īsts prieks piedzimst sirdī un ar to gribas dalīties. Prieks ir Dieva dāvana mums. Atcerēsimies apustuļus, cik ļoti smagi viņiem klājās sludināšanā, bet viņi teica sevi priecīgus; Dievs pats priecājās par saviem bērniem. Bet mēs varam priecāties par Dievu, mūsu Tēvu un par Viņa dāvanām mums. Mēs varam iepriecināt savu tuvāko, dāvāt viņam smaidu no sirds dziļumiem. Prieks palīdz mums dzīvot, palīdz aizmirst bēdas, grūtsirdību un sākt dzīvi no jauna, prieks maina cilvēku. Mēs dzīvojam grūtā laikā, centīsimies iepriecināt savu ģimeni, draugus, darba kolēģus, kaimiņus.


“Galvenais līdzeklis, lai varētu priecīgi dzīvot, ir ticība, ka dzīve dota priekam. Ja prieks beidzas, meklē, kur esi kļūdījies.” /Ļevs Tolstojs/

Fēlikss Kovaļišins

Rakstā izmantoti materiāli no interneta