Baznīca

 

Cilvēki iet uz baznīcu. Sevišķi Lieldienās un Ziemassvētkos baznīcas ir pārpildītas, notiek koncerti, svētku dievkalpojumi. Atšķirīgāk bija pandēmijas laikā. Bet kāda ir Baznīcas vēsture, ko nozīmē vārds ‘baznīca’, kādi ir tās uzdevumi? Par to šomēnes rakstā.


Baznīca kā celtne. Baznīca (no senkrievu: божница — ‘dievnīca’) ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei. Draudzes cilvēki atrodas baznīcā, lai, atkarībā no konfesijas, piedalītos dievkalpojumā vai Svētajā Misē, kā arī adorētu, lūgtos, kārtotu ar ticību saistītus jautājumus, piedalītos mācībās. Par baznīcu var saukt tikai kristietības sakrālo celtni, citām reliģijām to celtnes tiek apzīmētas ar citiem nosaukumiem: jūdaismā tās ir sinagogas, islāmā — mošejas, bet budismā, hinduismā un vairākās citās reliģijās — tempļi.

Baznīca ir kristietības galvenā jeb pamatsakrālā celtne, ar ko nosacīti var apzīmēt visas tās sakrālās celtnes — tā, piemēram, bazilika ir titulēta baznīca, katedrāle ir diecēzes katedras jeb bīskapa baznīca, kapela ir privāta baznīca vai baznīca ar ierobežotu piekļuvi, vai arī ar ierobežotu funkciju veikšanu un rituālu darbību. Visbiežāk kapelas termins tiek izmantots gadījumos, ja celtne ir privātā īpašumā jeb tā atrodas kādas reliģiskas organizācijas ietvaros, piemēram, klostera teritorijā.

Sākotnēji kristiešu dievkalpojumi notika mājās. Bieži šim nolūkam tika pārbūvēta kāda dzīvojamās ēkas daļa. Pirmā arheoloģiski identificētā baznīca, kura izveidota dzīvojamajā mājā, ir baznīca (ap 233.—256. gadu) mūsdienu Sīrijas teritorijā. Plašāka baznīcu celtniecība sākās pēc 313. gada, kad Romas imperators Konstantīns I izdeva Milānas ediktu, kurā impērijas teritorijā tika pasludināta reliģijas brīvība.
Kristīgā baznīca – jēdziens. Kristīgā baznīca ir jēdziens, ar kuru parasti apzīmē Pasaules kristiešu kopienu.

 

Pastāv priekšstats, ka visi kristieši viedo vienu kopīgu baznīcas “ķermeni”. Jaunajā Derībā jēdziens ἐκκλησία (baznīca vai sapulce) tiek lietots lai apzīmētu atsevišķu ticīgo kopienu vai apzīmējot visus ticīgos. Mūsdienās pastāv vairākas baznīcas, kuras tiek sauktas par konfesijām, un kuras sīkāk iedalās nacionālajās baznīcās.

Kristīgā baznīca radās mūsu ēras sākumā Jūdejā, Romas impērijā, balstoties uz Jēzus Kristus mācību. Tiek uzskatīts, ka pirmā kristiešu draudze izveidojās Jeruzalemē jau 50 dienas pēc Jēzus augšāmcelšanās. Ap 50. gadu Jeruzalemē notika pirmais apustuļu koncils. Baznīca izplatījās pa visu Romas impēriju un arī ārpus tās, par spīti tam, ka vairākus gadsimtus Romas impērijā tā bija aizliegta un notika kristiešu vajāšanas, līdz 313. gadā Milānas edikts atļāva reliģijas brīvību Romas impērijā. Baznīca Romas impērijā bija sadalīta diecēzēs, no kurām augstākās bija Romas, Aleksandrijas, Antiohijas, Jeruzalemes un vēlāk arī Konstantinopoles.

Šogad Lieldienas svinēsim 17.aprīlī. Arī mūsu Krusta draudzes dievnamā notiks dievkalpojums. Visi mīļi aicināti!

Rakstu sagatavoja Felikss Kovaļisins,
izmantoti materiāli no wikidedija.org