Anita Rupeika

Prieksniece.Anita.Rupeika

 Anita Rupeika, Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece no 2006. gada. līdz 2017.gada 26.martam. Anitas 70 gadu jubilejā viņu sveic un aptaujā labiem vārdiem raksturo draudze.  

 

 

 

2013. gada 7. februārī  70 gadu palika mūsu draudzes priekšniecei  Anitai Rupeikai.  Aptaujājām dažus draudzes locekļus un lūdzām viņiem Anitu raksturot.

Prieksniece.Anita.Rupeika

Kā jūs raksturotu  mūsu draudzes priekšnieci?

Zigrīda: Anita tiešām ir sirsnīga, smalkjūtīga. Visu arī ļoti pārdzīvo un ņem pie sirds. Cenšas visiem palīdzēt.

Jausma: Vērtēju ļoti pozitīvi.

Līvija:  Nekad nav skopa. Visā, kas viņai ir, dalās ar citiem jau no senām dienām. Vienmēr ļoti omulīga, kompānijas dvēsele. Piemīt ļoti liels labestīgums.

Ingrīda: Ļoti atsaucīga, izpalīdzīga. Viņa ir īstajā vietā. Man atbrauca ciemiņi no ārzemēm, lūdzu, lai atnāk un nodzied. Viņa visu noorganizēja, pieaicināja Veltu, Mirdzu, skaisti uzposās tautas tērpos ar dzintara krellēm un nodziedāja. Brīnišķīgi, līdz asarām.

Mārtiņš: Es domāju, Anita ir godīga, kalpo no visas sirds. Viņai var uzticēties.

Ināra (mantzine): Labs, ļoti līdzjūtīgs cilvēks. Ļoti palīdz visiem. Sameklē apģērbu, medicīnas preces tiem, kas paši nevar atnākt pēc palīdzības. Rūpējas par maznodrošinātajiem. No Nīcas zemniekiem piegādā dārzeņus tiem, kam iet grūti. Ļoti rūpējas par savu ģimeni.

Biruta: Labsirdīga, sirsnīga, atsaucīga, laipna. Vienmēr visu var sarunāt, pretimnākoša. Viss labākais, kas vien var būt – tā domā visi mūsējie (kaulinieki).

Karīna: Nu, ko lai saka? Par Anitu domājot, gribas teikt ar vācu rakstnieka Ēriha Kestnera vārdiem: „Tikai tas pieaugušais, kas saglabājis bērna dvēseli, ir īsts cilvēks.” Anita ir Dievabērns - vienkāršs, sirsnīgs, iejūtīgs. Augsti vērtēju cilvēkus, kam piemīt laba humora izjūta, un Anitai tāda ir. Ļoti patīk, kā viņa smejas. Tas iedarbojas uz cilvēkiem kā sprikstoša pirotehnika - visi vienkārši jūtas labi, jo tas rada omulīgu atmosfēru. Tā kā katru rītu satieku viņu kā vienu no pirmajiem cilvēkiem Diakonijā, tad man viņa ir kā barometrs. Ja dzirdu sparīgi saukto: „Nu, kā i’ ko?”, tad zinu, ka diena ir labi iesākusies.

Ar šo aptauju  sirsnīgi sveicinām jaunajā dzīves gadā!  Novēlam veselību, izturību, dzīvesprieku, bet pāri visam Dieva svētību un pasargāšanu visos Tavos ceļos! To Tev, Anita, no sirds vēl  Tava draudze un mācītājs Mārtiņš.

Aptauju sagatavoja Karīna Krieviņa

7. februārī  70 gadu palika mūsu draudzes priekšniecei  Anitai Rupeikai.  Aptaujājām dažus draudzes locekļus un lūdzām viņiem Anitu raksturot.

Kā jūs raksturotu  mūsu draudzes priekšnieci?

Zigrīda: Anita tiešām ir sirsnīga, smalkjūtīga. Visu arī ļoti pārdzīvo un ņem pie sirds. Cenšas visiem palīdzēt.

Jausma: Vērtēju ļoti pozitīvi.

Līvija:  Nekad nav skopa. Visā, kas viņai ir, dalās ar citiem jau no senām dienām. Vienmēr ļoti omulīga, kompānijas dvēsele. Piemīt ļoti liels labestīgums.

Ingrīda: Ļoti atsaucīga, izpalīdzīga. Viņa ir īstajā vietā. Man atbrauca ciemiņi no ārzemēm, lūdzu, lai atnāk un nodzied. Viņa visu noorganizēja, pieaicināja Veltu, Mirdzu, skaisti uzposās tautas tērpos ar dzintara krellēm un nodziedāja. Brīnišķīgi, līdz asarām.

Mārtiņš: Es domāju, Anita ir godīga, kalpo no visas sirds. Viņai var uzticēties.

Ināra (mantzine): Labs, ļoti līdzjūtīgs cilvēks. Ļoti palīdz visiem. Sameklē apģērbu , medicīnas preces tiem, kas paši nevar atnākt pēc palīdzības. Rūpējas par maznodrošinātajiem. No Nīcas zemniekiem piegādā dārzeņus tiem, kam iet grūti. Ļoti rūpējas par savu ģimeni.

Biruta: Labsirdīga, sirsnīga, atsaucīga, laipna. Vienmēr visu var sarunāt, pretimnākoša. Viss labākais, kas vien var būt – tā domā visi mūsējie (kaulinieki).

Karīna: Nu, ko lai saka? Par Anitu domājot, gribas teikt ar vācu rakstnieka Ēriha Kestnera vārdiem: „Tikai tas pieaugušais, kas saglabājis bērna dvēseli, ir īsts cilvēks.” Anita ir Dievabērns- vienkāršs, sirsnīgs, iejūtīgs. Augsti vērtēju cilvēkus, kam piemīt laba humora izjūta, un Anitai tāda ir. Ļoti patīk, kā viņa smejas. Tas iedarbojas uz cilvēkiem kā sprikstoša pirotehnika- visi vienkārši jūtas labi, jo tas rada omulīgu atmosfēru. Tā kā katru rītu satieku viņu kā vienu no pirmajiem cilvēkiem Diakonijā, tad man viņa ir kā barometrs. Ja dzirdu sparīgi saukto: „Nu, kā i’ ko?”, tad zinu, ka diena ir labi iesākusies.

Ar šo aptauju  sirsnīgi sveicinām jaunajā dzīves gadā!  Novēlam veselību, izturību, dzīvesprieku, bet pāri visam Dieva svētību un pasargāšanu visos Tavos ceļos! To Tev, Anita, no sirds vēl  Tava draudze un mācītājs Mārtiņš.