Foto no “Dvēseles enkurs”arhīva
Šā mēneša intervija ir ar Ivaru Mednieku. Ivars ir viens no mūsu pirmajiem biedriem. Dzīvo Liepājā un ir mākslinieks.
Pastāsti par sevi (vārds, vecums, ģimenes stāvoklis, darbs, hobiji – ko patīk darīt).
Mani sauc Ivars. Man ir 56 gadi. Esmu precējies. Man ir 2 dēli. Strādāju Liepājas teātrī par apkopēju, nodarbojos ar krāsošanu (sienas, griesti, mēbeles).
Kas patīk atbalsta grupā?
Atbalsta grupā sāku kontaktēties ar cilvēkiem, kuriem arī ir dažādas veselības problēmas. Tas gan morāli, gan fiziski palīdzēja daudz kam tikt pāri.
Kā atnāci uz atbalsta grupu? Kas uzaicināja?
Vienkārši meklēju, kur var iegādāties bezmaksas braukšanas talonus. Mani Zigrīdas kundze uzaicināja piedalīties kādā no invalīdu tikšanās reizēm, pēc tam sāku iet uz gleznošanas nodarbībām, kuras vadīja mana bijusī pasniedzēja, un tā, pakāpeniski arī nonācu līdz atbalsta grupai.
Ko iegūsti/ieguvi no atbalsta grupas?
Redzot, ka citi sadzīvo un cīnās ar savām problēmām, tas drusku atgrieza pašpārliecību par sevi.
Ko uzskati par svarīgāko dzīvē/ tavs dzīves moto?
Man tas svarīgums ik pēc laika mainās, tāpēc grūti atbildēt.
Tavs spilgtākais dzīves piedzīvojums?
Pilna dzīve ar piedzīvojumiem, nav iespējams sakārtot tos spilgtākos un mazāk spilgtākos. Negatīvie piedzīvojumi arī ir spilgti.
Kas tev nepatīk dzīvē?
Dzīvē man nepatīk palikt vienam.
Ko novēli citiem?
Izjust sapratni un mīlestību. Tas ļoti palīdz darīt kaut ko labu un pozitīvu.
Intervēja: Fēlikss Kovaļišins