Būs jau pagājis gads, kopš mēs dzīvojam īpašā režīmā. Pandēmija. 2020. gada martā Latvijā tika reģistrēts pirmais Covid-19 gadījums. Līdz pagājušā gada oktobrim slimība bija saudzīga pret mums, nebija tik ļoti daudz inficēto, taču, mūsu pašu neuzmanības dēļ, vīruss sāka izplatīties diezgan strauji.
Kā es izdzīvoju šo laiku? Par to jaunais interviju cikls ar Krusta draudzes locekļiem un diakonijas draugiem. Šomēnes intervija ar Liepājas Krusta ev. lut. draudzes cilvēkiem – Astru Šepsku un viņas dēlu Alekseju.
Astra piedalās vairākos pulciņos Diakonijā un ar Alekseju apmeklē Atvasaras grupiņu.
Kā jūtaties COVID pandēmijas laikā?
Pandēmija rada nervozitāti. Bet tā vispār – labi.
Kādas jaunas atziņas nākušas šajā laikā?
Nekontaktēties ar cilvēkiem. Pandēmijas beigās sabiedrība kļūs tikai saliedētāka, un tas nāks tikai par labu. Tā ir kā dzīves mācība.
Ko jaunu iemācījāties?
Iemācījāmies būt uzmanīgi un piesardzīgi, iemācījāmies izprast cilvēkus.
Vai vakcinēsieties?
Esmu jau vakcinējusies, Aleksejs vēl nav.
Kas pietrūkst šajā laikā?
Šajā pandēmijas laikā pietrūkst attiecības ar sabiedrību un draugiem, nav pieejamas drēbes, apavi.
Kā pavadāt laiku, ko darāt?
Ikdienā pastaigājamies ārā, elpojam svaigu gaisu.
Kā sargājat sevi?
Lai pasargātu sevi, nēsājam maskas, izvairāmies no cieša kontakta ar cilvēkiem.
Kā mainījās dzīve šajā laikā?
Mainījies tas, ka nekontaktējamies ar radiem, draugiem. Trūkst koncertu un teātra izrāžu apmeklējumu, piedalīšanās pulciņos, dzīve kļuvusi garlaicīgāka, skumīgāka.
Intervēja Fēlikss Kovaļišins