Būs jau pagājis gads, kopš mēs dzīvojam īpašā režīmā. Pandēmija. 2020. gada martā Latvijā tika reģistrēts pirmais Covid–19 gadījums. Līdz pagājušā gada oktobrim slimība bija saudzīga pret mums, nebija tik ļoti daudz inficēto, taču, mūsu pašu neuzmanības dēļ, vīruss sāka izplatīties diezgan strauji.
Kā es izdzīvoju šo laiku? Par to jaunais interviju cikls ar Krusta draudzes locekļiem un diakonijas draugiem. Šoreiz intervija ar draudzes locekli Megiju Krieviņu. Megija vada ansambli Krusta draudzē un kopā ar vīru Mārtiņu audzina 2 meitas. Vēl Megija studē Liepājas Universitātē.
Kā jūties COVID pandēmijas laikā?
Gads ir pagājis, un jāsaka, esam pieraduši pie ierobežojumiem. Apbēdina fakts, ka nav iespējams vadīt bēbīšu skolas nodarbības, dziedāt koros un ansambļos, kā arī apmeklēt kādu no bērnudārza koncertiem, kur uzstātos mūsu bērns. Labprāt vestu savu meitiņu uz baseinu un kādām vingrošanas nodarbībām, kā arī esam domājuši par deju nodarbībām, bet sakarā ar šo slimību šādas iespējas bērniem ir liegtas. Esam priecīgi, ka ir atļauts vismaz divām mājsaimniecībām tikties, tas dod iespēju apciemot draugus un vecākus.
Kādas jaunas atziņas nākušas šajā laikā?
Vajag būt pēc iespējas neatkarīgākam, ar to domājam, ja iespējams, vajag gādāt par saules batariju iegādi, kartupeļu audzēšanu un tamlīdzīgi.
Ko jaunu iemācījies?
Rīkoties ar Zoom. Katrā ziņā ir augušas digitālās prasmes.
Plānot maltīti nedēļai. Būt mājās un strādāt no mājām, plānot savu laiku. Neskraidāt apkārt un neizplūst visādos nevajadzīgos darbos. Nedaudz ir augušas arī budžeta plānošanas prasmes.
Vai vakcinēsies?
Tuvākajā laikā ne, jo baroju bērniņu ar krūti. Labprāt nevakcinētos, bet baidos, ka no tā nebūs iespējams izvairīties. Šķiet, ka agrāk vai vēlāk nāksies to darīt.
Kas pietrūkst šajā laikā?
Pulciņi, ģimenes saieti.
Kā pavadi laiku, ko dari?
Darba ir ļoti daudz, es mācos, Mārtiņš strādā, jārupējas par dārzu un par bērniem. Dažādi sadzīves darbi.
Brīvajā laikā pastaigājamies, ejam uz bērnu laukumiem vai skatāmies filmu.
Kā sargā sevi?
Tā īsti nekā, ievērojam valsts dotos ierobežojumus.
Kā mainījās dzīve šajā laikā?
Iemācījāmies veltīt laiku ģimenei, nevis sabiedrībai.
Jautāja Fēlikss Kovaļišins
.