Miķeļu diena un Svētais Miķelis. Četras reizes gadā notiek saulgrieži: ziemā svinam Ziemassvētkus, pavasarī – Lieldienas, vasarā – Līgo vai Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu, rudenī – Miķeļus jeb erceņģeļa Miķeļa dienu. Nedaudz par Miķeļiem.
Saskaņā ar senām latviešu tradīcijām, 29.septembrī tiek svinēta Miķeļdiena. Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, kad dilstošā saule nonākusi pusloka viduspunktā un diena un nakts ir atkal vienādā garumā. Ziemeļu puslodē pēc Miķeļiem saule mazāk apspīd zemi, dienas kļūst īsākas un naktis garākas. Miķeļi ieskandina ziemas laiku.
Nosaukums Miķeļi radies no kristietībā godātā erceņģeļa Miķeļa jeb Mihaēla (“Dievam līdzīgā”) vārda, kura vārda diena mūsdienās tiek svinēta arīdzan ap rudens saulgriežu laiku. Kā var noprast, šī diena ir pazīstama arī kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Mihaēlam. Kristietībai ienākot Latvijas teritorijā, latviešu mitoloģijā minētās un rudens saulgriežos svinētās “apjumības” un “appļāvības” pakāpeniski aizstāja Miķelis.
Svētais Miķelis visbiežāk tiek saprasts kā svētais erceņģelis Miķelis, kurš kristietībā tiek godināts kā galvenais starp visiem eņģeļiem un, saskaņā ar Jaunās Derības Atklāsmes grāmatu, vadīja Dievam uzticīgos eņģeļus kaujā ar sātana vadītajiem kritušajiem eņģeļiem.
Svēto erceņģelu svētkus Baznīca svin jau no 5. gadsimta, kad Romas ziemeļaustrumos tika iesvētīta bazilika svētā Miķeļa godam. Vecā Derība vairākkārt piemin Miķeli jeb Mihāelu un Gabriēlu. Jaunajā Derībā eņģelis Gabriēls pasludina Jāņa Kristītāja un Jēzus dzimšanu, savukārt erceņģelis Miķelis ir attēlots kā Debesu armijas vadonis un sātana uzvarētājs lielajā cīņā laiku beigās.
Sv. erceņģelu svētkos tiek godināti visi eņģeļi, kas ir Dieva vēstneši, atklāj Kunga gribu, izpilda Viņa pavēles, dzied un slavē Viņa godību un kam ir uzticēta gan atsevišķu cilvēku, ģimeņu, draudžu un diecēžu, gan visas Baznīcas aizsardzība.
Materiāls no interneta; sagatavoja Fēlikss Kovaļišins