Viņš bija dzīvība, un dzīvība bija gaisma cilvēkiem. /Jāņa ev. 1,4/
Varbūt esat ievērojuši, ka šogad kopā ar Krusta baznīcas jumta remontu ir atjaunots arī krusts uz tā. Tumsā tas ir izgaismots un, ja kāds vakarā vai naktī paiet garām baznīcai, tad tūlīt var ieraudzīt krustu, kā tas spīd tumsībā.
Ja atskatās uz pagājušo gadu, kā jums liekas, – vai tumsa ir pieņēmusies spēkā vai samazinājusies? Tā vien liekas, ka tā ir kļuvusi lielāka.
Metalurga bankrots nozīmē, ka ienāk nabadzības draudi daudzās, ne tikai bijušo strādnieku, ģimenēs. Visā pilsētā samazinās apgrozījums, joprojām cilvēki ir spiesti doties prom no pilsētas, kur ielas tāpat jau ir palikušas tukšas.
Zolitūdes traģēdija atklāja, cik bezatbildīgi daudzus gadus varēja darboties veikli biznesmeņi, būvnieki un ierēdņi. Nē, tas nu ir skaidrs, – labi nav. Daudzi cilvēki jūtas atstāti un pamesti, ir grūti atrast savu gaismas stariņu, kas var iedvest cerību uz gaišāku nākotni un dzīves prieku.
Bērnu piedzimšana jau pati par sevi ir priecīgs notikums. Arī Jēzus vecāki, Marija un Jāzeps, priecājās, neraugoties uz trūcīgiem apstākļiem, kuros Jēzum bija jāpiedzimst. Kad kāds ļoti priecājas, arī apkārtne kļūst gaiša, un citi cilvēki kļūst ziņkārīgi, – kas tad šeit ir noticis? Priecīgi cilvēki pievelk citus, un tad nemaz nav brīnums, ka gani ātri vien atrada to vietu, kur Jēzus piedzima. Turklāt šoreiz ne tikai cilvēki priecājās, bet kopā ar Dievu visi Viņa eņģeļi debesu valstībā.
Kāds sakars tam ar mūsdienām? Lieta ir pavisam vienkārša. Kā krusts uz šīs baznīcas jumta, tāpat tas prieks, ko ienesa mazais Jēzus šajā pasaulē, joprojām spīd mūsu dzīvē. Dievs mums ir dāvinājis Savu Dēlu, Viņš pats ir ienācis mūsu pasaulē, lai mūs iepriecinātu. Caur Jēzu Dievs ienāk mūsu dzīvē, lai būtu kopā ar ikvienu, kuram sirds ir smaga un norūpējusies, kurš jūtas viens un bez spēka.
Mēs varam jautāt: “Bet ko tad Viņa atnākšana ir mainījusi? Viss taču turpinās pa vecam, cilvēki karo, krāpjas, strīdas un domā tikai par sevi.”
Man ir jāpiekrīt, ka joprojām cilvēki cieš un mirst, joprojām viņi dara sliktas lietas, un Dievs to visu pieļauj. Bērns silītē tiešām to visu neizmaina, tāpat kā cilvēks, kas nomirst pie krusta. Kristus ir ienācis šai pasaulē, lai mainītu mūsu sirdis, bez varas un bez draudiem. Viņš vienkārši klauvē pie durvīm: – vai tu Viņu dzirdi, vai tu ielaidīsi Viņu savā dzīvē? Tādu pliku un nabagu… Viņš izmainīs tavu dzīvi, par to es esmu drošs un caur tevi arī pasauli.
Priecīgus Kristus piedzimšanas svētkus!
Novēl Jūsu mācītājs Mārtiņš Urdze2013.