Klāj Savus spārnus
viegli pāri pasaulei,
lai apklust šņuksti,
trokšņi. Pieskaries
ik dvēselei,
ko vienaldzības
ledus puķes skauj
un atsilt, uzziedēt
pa īstam neatļauj.
Liec spārnus arī
bāra bērnu pagalvī,
lai labus, gaišus
sapņus sapņo tie,
par to, ka vientuļiem
vairs nedraud izmisums,
kopš ir tiem Tavu
spārnu patvērums.
Dod drošus spārnus
katrai dvēselei
un cel tiem pāri
karojošai pasaulei,
tik augstu,
lai to trokšņi nenomāc,
un “svēto” karu
akmeņi lai nepanāk.
Dod mīļus spārnus katram,
kas uz gaismu cer.
To lūdzos Tev…
(Jo lūgšana jau nepaģēr).