Pieņemt kritiku 19.12.2010.

Reiz dzīvoja kāds rabīns, ko ļaudis cienīja kā Dieva vīru. Nepagāja ne diena, kad viņa durvju priekšā nestāvēja cilvēku pūlis, meklēdami padomu vai dziedināšanu vai svētā vīra svētību. Un katru reizi, kad rabīns runāja, ļaudis bija kā izslāpuši pēc viņa vārdiem.

Tomēr tur, starp klausītājiem, bija arī tāds nepatīkams zellis, kas nekad neizlaida iespēju mācītājam runāt pretī. Tas ievēroja rabīna vājības un dzina jokus par viņa trūkumiem tā, ka rabīna mācekļi sāka uz viņu skatīties kā uz velna iemiesojumu.