Bien, desde este blog quiero hacer un pequeño homenaje a Liene!!
Ella ha sido una persona muy importante para mí desde el principio de mi voluntariado.
Nos conocimos un poco por casualidad, en una tarde intercultural que organizamos en Diakonija y a la que ella vino porque vio que había una persona de España, y quería saber de quién se trataba…
Desde esa tarde empezamos a estar en contacto y nos veíamos en las clases de español que yo doy en la organización.
Fuimos coincidiendo más veces para tomar café, para comer… me presentó a su familia..ese era el comienzo de una nueva amistad!
Yo le empecé a dar “clases particulares” en Rock café, siempre escogíamos la misma mesa J!!, ella tenía que aprender español porque para primavera se marcharía a España a hacer prácticas para la Universidad durante 4 meses.
El destino quiso que una española viniera a Letonia y casi por accidente conociera y compartiera una amistad con una letona que se marcharía a España..
Tengo que darle las gracias por haber estado ahí, ella fue voluntaria en Turquía y entendía perfectamente cómo me sentía y los problemas que tenía y siempre me aconsejaba y ayudaba!!
Ahora mismo la echo de menos! Ella lleva ya casi un mes en Mallorca trabajando y espero que aprendiendo bien español (cosa que yo no he podido hacer con el letón aquí 😉 )
En un curso que hicimos aquí, la monitora nos dijo: cuando conoces a alguien letón, no va a ser fácil el principio, te costará conseguir saber cómo es esa persona, pero una vez que lo hayas hecho, esa amistad quedará para siempre! Sonará un poco cursi, pero es realmente lo que siento con ella, estoy segura de que nos volveremos a encontrar, tal vez en España, o tal vez en Letonia! J
Espero que mi país te esté gustando tanto o más como a mí el tuyo! Disfrútalo mucho Liene!!
Deepl mašīntukojums:
Nu, no šī bloga es gribu izrādīt nelielu cieņu Lienei!
Viņa man ir bijusi ļoti svarīgs cilvēks kopš manas brīvprātīgās darbības sākuma.
Mēs iepazināmies nejauši, starpkultūru pēcpusdienā, ko organizējām Diakonijā, un viņa atnāca, jo redzēja, ka ir kāds cilvēks no Spānijas, un gribēja uzzināt, kas tas ir…..
Kopš šīs pēcpusdienas mēs sākām uzturēt kontaktus, un mēdzām satikties spāņu valodas nodarbībās, ko es pasniedzu šajā organizācijā.
Mēs arvien biežāk tikāmies uz kafiju, pusdienām… viņš iepazīstināja mani ar savu ģimeni… tas bija jaunas draudzības sākums!
Es sāku sniegt viņai “privātstundas” Rokas kafejnīcā, mēs vienmēr izvēlējāmies vienu un to pašu galdiņu J!!!, viņai bija jāmācās spāņu valoda, jo pavasarī viņa devās uz Spāniju, lai 4 mēnešus veiktu praksi universitātē.
Likteņa kārtā Latvijā ieradās kāds spānis, kurš gandrīz nejauši iepazinās un sadraudzējās ar kādu latvieti, kura devās uz Spāniju…
Jāsaka paldies viņai par to, ka viņa bija brīvprātīgā Turcijā un lieliski saprata, kā es jūtos un kādas man bija problēmas, un vienmēr man deva padomu un palīdzēja!
Šobrīd man viņas pietrūkst! Viņa jau gandrīz mēnesi strādā Maljorkā, un es ceru, ka viņa labi apgūst spāņu valodu (kas man ar savu latviešu valodu šeit nav izdevies 😉 ).
Kādā kursā, ko mēs šeit apmeklējām, pasniedzēja mums teica: kad satiksi kādu latvieti, sākumā nebūs viegli, būs grūti iepazīt, kāds tas cilvēks ir, bet, kad to izdarīsi, šī draudzība būs uz visiem laikiem! Tas izklausīsies mazliet šķelmīgi, bet tā es tiešām jūtos ar viņu, esmu pārliecināta, ka mēs vēl tiksimies, varbūt Spānijā, varbūt Latvijā! J
Es ceru, ka tev mana valsts patīk tikpat vai pat vairāk, kā man patīk tava! Izbaudiet to ļoti labi, Liene!