Jautājums par to, kā mēs varam atšķirt viltus praviešus no īstajiem, joprojām ir aktuāls. Atliek tikai paskatīties tuvākā pagātnē. Cik daudz cilvēku akli sekoja saviem elkiem Hitleram vai Staļinam, ticot katram viņu vārdam. Tie bija ar mieru atdot savu dzīvību, nogalināt citus, karot un postīt. Es šaubos, vai mēs šodien esam kļuvuši daudz gudrāki. Kā citādi var notikt, ka mēs vēlēšanās aizvien no jauna ievēlam tos, kas mums visvairāk sola, bet reālie darbi izpaliek? Tāpat ir grūti atšķirt godbijīgu dziednieku no mantrausīga ekstrasensa. Aizvien atkal cilvēki uzķeras uz nepareizā āķa un beigu beigās paliek zaudētājos. Vai garīga laukā, – kā tas var būt, ka tik daudzi iet pie Mormoņiem, Jehovas lieciniekiem, pie Scientologiem vai pie Vissariona? Vai tad šiem cilvēkiem tiešām visiem ir prāta aptumsums, ka viņi tā apmaldās?
