Par braucienu uz Lietuvu SEMPRE ietvaros

idej1

No 2019.gada 14.-16. februārim SEMPRE projekta ietvaros Liepājas Diakonijas centrs organizēja braucienu uz Lietuvu, kura mērķis bija pieredzes apmaiņa ar SEMPRE projekta Lietuvas partneriem un Polijas Diakoniju Klaipēdā, Jurbarkā un Garļavā. Piedalījās SEMPRE projekta darbinieki M. Urdze un K. Krieviņa, Dienas centra floristikas nodarbību vadītāja D. Grauduže un atbalsta grupas jauniešiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vadītāja I. Ozola no Liepājas Diakonijas, Rucavas pašvaldības Sociālā dienesta darbinieces D. Grenovska un L.  Freimane, Priekuļu sociālā darbiniece I. Vīksna, SEMPRE projekta partnere H.  Mihailova no Vidzemes Augstskolas, mikroprojektu dalībnieki: “SEMPRE Liepa” S.  Krastiņa no Vidzemes, “Recepšu burtnīca” V. Kāpostiņa no Rucavas, “Tikšanās dārzs” A.  Leimants no Grobiņas.


Klaipēdā braucējus sagaidīja Lietuvas Diakonijas vadītājs Mindaugs Kairis (Mindaugas Kairys). Vispirms brauciena dalībniekus ar Klaipēdas Diakonijas darbu iepazīstināja tās vadītāja Magdalēna Pikloja (Magdalena Piklojis). Diakonijā (vecais nosaukums Sandora) darbojas zupas virtuve, kas apkalpo apmēram 40 cilvēkus nedēļā. Palīdzības uzsvars tiek likts uz nabadzīgām daudzbērnu ģimenēm un trūcīgiem cilvēkiem. Diakonijas centrā tiekas senioru grupa, kas nāk arī uz kopīgu dziedāšanu. Interesanti ir tas, ka dziesmas, kas tiek dziedātas ir vecajā drukā. Kopā ar tūrisma aģentūru tiek organizēta savdabīga tūristu piesaiste. Tūristiem, kas bieži iebrauc Klaipēdā ar kuģiem, ir iespēja atnākt uz Diakonijas centru un pa 5  EUR nobaudīt kafiju ar kūku. Viņiem ir iespēja noklausīties dzīvos vēstures stāstus, jo no senioru grupas pieaicinātie cilvēki pastāsta par piedzīvoto no savas dzīves – pagātnes notikumi, izsūtījums u.c. Tādā veidā Diakonijas centra ļaudis ir atvērti un veido tiltu ar pasauli.
Pēc tam tika apmeklēts atkarīgo centrs “Gabrielus”. Tur sastaptie iemītnieki un darbinieki dalījās ar savu pieredzi un dzīvesstāstiem. Viens no atkarīgajiem, kas tagad pats ir centra darbinieks, uz jautājumu, kā jūs tiekat galā ar agresiju, atbildēja: eju pa mājām, prasu, kam vajag malku paskaldīt. Man atbild – mums nav naudas, ko samaksāt. Saku – man nevajag. 3 dienas paskaldu, tad guļu kā jaunpiedzimis bērns. Cik naudas savulaik neesmu nodzēris, tagad palīdzu cilvēkiem, kam vajag. Malka, lūgšanas, sarunas – tas palīdz. Tā mēs te dzīvojam, ar ģitārām slavējam Dievu, nesam Dieva vārdu. Sapratām, ka jāturas kopā, citādi pa vienam iznīksim.

“Gabrielus” centrā strādā mācītājs Valdis Miliausks (Valdas Miliauskas). Viņam šajā reģionā ir piecas draudzes. Uz jautājumu, kā viņš “neizdeg”, atbilde bija: Reizēm atbraucu šeit kā uz atpūtu, jo šeit ir tikai viena problēma. Viņš saka, ka vajag lietām pieiet ar humoru, tas palīdz “neuzsprāgt”. “Gabrielus” centrā atkarīgie apmēram 6 mēnešus saņem rehabilitāciju. Pēc tam viņiem ir iespēja reintegrēties. Profesionāļu vadībā viņi apgūst celtniecības prasmes. Šādā veidā ļoti kvalitatīvi ir izremontētas diakonijas un draudžu ēkas, kas pēc tam tiek atvērtas sabiedrībai: pēcskolas nodarbībām un brīvā laika pavadīšanai bērniem, dažādu aktivitāšu un tikšanās rīkošanai pieaugušajiem. Šādā veidā vīri no “Gabrielus” var vieglāk atgriezties sabiedrībā un piedāvāt sevi darba tirgū jau ar pieredzi un praktiskām iemaņām.

Mindaugs Kairis piebilst, ka svarīgi, ka cilvēki jūtas labi un deg par savu lietu.

Pēc tam ceļš veda uz Jurbarku, kur bija arī naktsmītne. Atbraukušos sagaidīja skaists pārsteigums: koncerts ar dziedātājām dvīņu māsām un mūziķi. Pēc tam Mindaugs pastāstīja par draudzi Jurbarkā – par savu kalpošanu, baznīcas celšanu 20 gadu garumā, kas viņam kā jaunam mācītājam tika nodota kopā ar 150 tūkstošu DM parādu par celtniecību. Pamazām tika uzcelta baznīca, savests kārtībā un izremontēts draudzes nams. Dalībniekiem bija iespēja būt pirmajiem, kas nakšņoja nupat izremontētajā bāreņu namā, kur sakarā ar valstī notiekošo deinstitucionalizācijas projektu paredzētas vietas 6-8 bāreņiem. Arī šo ēku skaisti izremontējuši vīri no “Gabrielus” centra. Visas ēkas, ieskaitot baznīcu, atrodas kopā vienā pagalmā. Neizremontēta palikusi vecā cietuma ēka, kurā padomju laikā atradās cietums. Vēl ir saglabājies lielais apgaismes stabs, kura galā atradās prožektori, kas izgaismoja pagalmu, pa kuru pastaigā tika izvesti cietumnieki. Pretī draudzes mājai atrodas koka piemiņas krusts jeb krīža. Tas atrodas vietā, kur kādreiz bija vecā baznīca. Krusta lejasdaļā atrodas uzraksts: Tiem, kas krituši cīnoties pret krievu okupantiem.

Nākošā dienā ir brauciens uz Garļavu pie Kauņas. Tur ir iespēja piedalīties Lietuvas Diakonijas organizētajā starptautiskajā tikšanās reizē Diakonijas darbiniekiem, atbalstītājiem un brīvprātīgajiem. Šajā reizē ir uzaicināti pārstāvji no Polijas Diakonijas. Polijas Diakonijas vadītāja Vanda Falka (Wanda Falk) ir sagatavojusi pārskata prezentāciju par Polijas sociālās darbības sistēmu, Diakonijas darbību, problēmām un izaicinājumiem. Diakonija ir uzvarējusi konkursā un varēs ar mājaprūpi nodrošināt visu Vroclavu. Apmēram 400 darbinieku finansēs pilsētas pašvaldība. Polijas Diakonija iesaistās arī palīdzībā katastrofu situācijās, piemēram, Ukrainā, Indonēzijā. Diakonija palīdz eirobāreņiem, kuru vecāki strādā ārzemēs. Šos bērnus aprūpē vecvecāki, māsa vai brālis. Bērni ir agresīvi, nemierīgi skolā, bez motivācijas mācīties. Diakonija saistībā ar pašvaldību mēģina palīdzēt ar mācītāju, psihologu. Neparasta inovācija bija projekts “Mobilās skolas”. Tā ir “skola” uz riteņiem (Tāfele un materiāli, lai varētu mācīties ģeogrāfiju un dabaszinības). Ir daudz tā saukto ielu bērnu, kas skolu neapmeklē, bet šādās nodarbībās viņi labprāt piedalās.
Pēc tam M. Kairis pastāsta par Lietuvas Diakonijas darbu, noslēgumā atzīmējot: Esam kļuvuši stiprāki, esam varējuši motivēt līdzcilvēkus. Pēc tam SEMPRE projekta partneri dalījās ar savu mikroprojektu pieredzi.

Ingrīda Karūniene (Ingrīda Karūnienė) pastāstīja par SEMPRE mikroprojektu vienaudzinošajiem vecākiem Jurbarkā. Vecākiem tika rīkotas apmācības, lai viņi varētu attīstīt kompetences: laika plānošana, sociālais mārketings. Sākumā apzināja vajadzības. Tika iesaistīta Klaipēdas universitāte, kas analizēja šīs vajadzības. Mācības palīdzēja izveidot biznesa plānu, vecāki paši uzrakstīja projektu. Cilvēki sanāca kopā ar savām biznesa idejām – aromterapija, frizierpakalpojumi u.c. Mikroprojekta ietvaros tika rīkota akcija: “Dovanok, mainyk, aukok” (Dāvini, pērc, ziedo). Baznīcas pagalmā tika noorganizēti visas Jurbarkas ģimeņu svētki ar lielu telti un dažādām aktivitātēm. Mērķis bija vienaudzinošajiem vecākiem celt pašapziņu. Pēc tad tika prezentēti Latvijas mikroprojekti: Rucavas “Recepšu burtnīca” un Grobiņas “Tikšanās dārzs” (Liepājas Diakonijas centrs), “SEMPRE Liepa” (Vidzemes Augstskola).

Katru vakaru brauciena dalībniekiem bija iespaidu un pārdomu aplis par dienā pieredzēto. Katrs dalījās ar to, kas likās interesants un uzrunājošs. Dalībnieki bija vienisprātis, ka visa redzētā pamatā ir intensīvs, neatlaidīgs darbs, sirds dedzīgums – tad ir gan interesanti, gan aizraujoši arī tiem, kas ar to iepazīstas.

Dažās dalībnieku no atziņām:

• Nevajag atteikties no trakām idejām.
• No situācijām iziet var piemērojot tās lietas, kas ir pieejamas pašreizējā brīdī.
• Jo mazāk tev ir, jo vairāk tu esi spiests domāt un būt radošs.
• Diakonijai ir svarīgi nepazaudēt abas kājas: garīgumu un praktisko palīdzību. Tam jābūt harmonijā, lai nepazaudētu savu būtību un nepārvērstos tikai par sociālo pakalpojumu sniedzēju.

Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieku kopīgie secinājumi – šādi braucieni ir vajadzīgi, jo tie:
• ļauj redzēt, kā darbojas un pārvar situācijas cilvēki ar līdzīgām problēmām kaimiņvalstī;
• dod impulsu, lai ietu uz priekšu;
• liek pārdomāt un salīdzināt situācijas un grūtības;
• ģenerē jaunas idejas.

Idej2

Ar Klaipēdas Diakonijas darbu iepazīstina vadītāja Magdalēna Pikloja (Magdalena Piklojis)

 

idej3

Klaipēdas Diakonijas centrā

 

idej5

idej4

idej6

Ierašanās atkarīgo centrā “Gabrielus”

 

idej7

idej8

“Gabrielus” centra mācītājs Valdis Miliausks (Valdas Miliauskas)

 

idej9

Jurbarkas draudzes nams

 

idej10

SEMPRE projekta partneri Lietuvas Diakonijas vadītājs Mindaugs Kairis (Mindaugas Kairys) un Liepājas Diakonijas centra vadītājs Mārtiņš Urdze 

 

idej11 

Kristiāna Donelaiša luterāņu baznīca Jurbarkā, kurā kalpo Lietuvas Diakonijas vadītājs Mindaugs Kairis (Mindaugas Kairys). Grafiti sienas fragments

idej12

Iespaidu un pārdomu aplis par dienā pieredzēto

idej13

Lietuvas Diakonijas organizētā starptautiskā tikšanās Garļavas Diakonijas centrā ar diakonijas darbiniekiem no Polijas, Lietuvas un Latvijas

 

ide14

Klātesošos uzrunā Polijas Diakonijas vadītāja Vanda Falka (Wanda Falk)

 

idej15

1.attēlā Liepājas Diakonijas pieredzes apmaiņas dalībnieku ierašanās Klaipēdas Diakonijas centrā.

Foto un info Karīna Krieviņa. 

Publicēšanai sagatavoja un ievietojbiedrība “Kristīga Atbalsta Apvienība”.


Sākot ar 21.11.2015. Liepājas Diakonijas centrs ir uzsācis līdzdarboties kā projekta partneris “Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam” ietvaros notiekošajam projektam “Sociālā spēcināšana reģionos” (SEMPRE). Projekts tiek īstenots Interreg programmas 1. prioritārajā virzienā “Inovācijas spējas” 3. apakšpunkts “netehnoloģiskās inovācijas”.

logotipi1