2019. gada 8. novembrī Liepājas Diakonijas centrs, projekta “Mājas – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” ietvaros, rīkoja konferenci “Slimu un gulošu cilvēku aprūpe mājās” (programma). Konferences sākumā katrs dalījās ar neiepriecinošiem piemēriem aprūpes jautājumos no savas dzīves. Tos uzklausīja Liepājas pašvaldības pārstāvji: Gunārs Ansiņš, Didzis Jēriņš, Ludmila Rjazanova u.c.
Pozitīvu pieredzi par Latvijas Samariešu apvienības darbu sniedza Lolita Grīnvalde. Viņa pastāstīja, ka, piemēram, Kuldīgas pašvaldībai prioritāte ir cilvēka vajadzība, neņemot vērā, cilvēks dzīvo viens vai ar bērniem. Tuviniekus arī nepieciešams atslogot. Tie tiek iesaistīti aprūpē tikai brīvdienās. Ja aprūpējamā vecums pārsniedz 90 gadus, par aprūpes pakalpojumiem nav jāmaksā. L.Grīnvalde pauda daudz labu piemēru no Samariešu apvienības darbības.
Skaidrīte Upmane dalījās ar savu praksi Hamburgā, kur viņa mājas aprūpes dienestā strādā 9 gadus. Pirmkārt, darbiniekiem tiek piešķirts autotransports un visas izmaksas segtas. Aprūpe ikvienam pienākas augstākajā līmenī. Vecumdienas cilvēkiem tiek nodrošinātas ar pietāti par ieguldījumu sabiedrības labā dzīves laikā. Pavirša attieksme nav pieļaujama – var draudēt nopietns sods.
Liepājas pašvaldības Sociālā dienesta biroja “Aprūpe mājās” vadītājs Aigars Žvagulis pastāstīja par viņa vadītās struktūrvienības darbību, pakalpojumiem, ierobežojumiem. Viņš uzteica praksi – kaimiņš palīdz mājaprūpē kaimiņam.
Maruta Šterna, kura pārvietojas ar skūteri, pauda viedokli, ka problēmas risināsies tikai tad, ja likumdevēji centīsies iejusties cīv situācijā.
Pēc viedokļu un pieredzes apmaiņas, sekoja ieteikumi turpmākai rīcībai, un tika sastādīta Rezolūcija>
Par konferenci arī TV Kurzeme>