2019.gada 14.maijā “Zaļās birzs” bibliotēkā notika Zaļās birzs mikrorajona iedzīvotāju sapulce, ko “Aktion Mensch” projekta ietvaros organizēja Liepājas Diakonijas centrs (LDC). Sapulces mērķis bija apzināt cilvēku vajadzības un problēmas; noskaidrot, kāds atbalsts nepieciešams; pārdomāt, ko var risināt ar saviem spēkiem un kā palīdzēt citiem. Pasākums sākās ar iepazīšanos, klātesošie nosauca savus vārdus. Ievada daļā par projekta jaunumiem informēja M. Urdze.
Labās prakses piemērus par savu darbību ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām līdzdalīja Grobiņas atbalsta grupas “Kopā būt” vadītājs A. Leimants, Diakonijas atbalsta grupas pārstāvji E. Štamers un F. Kovaļišins. Priekšlikumus cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalstam sniedza Sociālā dienesta pārstāve S. Vītola.
Sekoja darbs grupās pēc iepriekšējo sapulču parauga. LDC grupas darbu vadīja Z. Ābele un K. Krieviņa, Zaļās birzs grupu – M. Urdze, atbalstītāju grupu – I. Vainovska. Cilvēki ar īpašām vajadzībām saņēma aptaujas anketas, ko aizpildīja grupu darba laikā, un pārrunātos jautājumus apkopoja prezentācijās. Pēc paveiktā grupas sniedza ziņojumus: par iedzīvotāju pieredzi, par dzīvi šajā mikrorajonā, konkrētām grūtībām, vēlmēm un ierosinājumiem. Tika noskaidrots, ko katrs var darīt savās mājās, lai uzlabotu dzīves situāciju, kā palīdzēt citiem, kas nepieciešams, lai sāktu risināt problēmas, kur meklēt informāciju u.tml..
Par LDC darba grupas rezultātiem informēja Fēlikss Kovaļišins. Grūtības, ar kādām saskaras iedzīvotāji: nav vienkāršu āra trenažieru, kur varētu vingrot; trūkst soliņu ielu malās; nav iespējas ārpus mājas paēst siltu ēdienu; nav ne kultūras centra, ne pasākumu vietas. Svarīgi, lai cilvēki paši aktīvi iesaistās komunicēšanā ar sabiedrību, sadarbojas ar mēdijiem. Varētu rīkot diakonijas dienu cilvēkiem ratiņkrēslos.
I. Vainovska uzsvēra, ka par situāciju Zaļajā birzī nav informācijas tādēļ, ka mēdijos par šo mikrorajonu tik pat kā netiek runāts, un te nav ne sociālā dienesta, ne pašvaldības punkta u.tml.. Nav izpētīta iedzīvotāju struktūra. Pēc viņas vadītās grupas domām būtu nepieciešams kultūras centrs, kas palīdzētu izpētīt struktūru, kā arī izzināt cilvēku problēmas. Centru, piemēram, varētu ierīkot bērnu nama telpās – kad tas tiks likvidēts. Grupa pauda atbalstu S. Vītolas priekšlikumam, ka tikmēr šī bibliotēka varētu uzņemties informācijas centra lomu. Grupas dalībnieks M. Mamis atgādināja par māju renovācijas iespējām. I. Vainovska arī šī mikrorajona iedzīvotājiem ieteica dibināt māju apsaimniekošanas biedrības. Būtu labi izveidot mikrorajona atbalsta biedrību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Derētu ieviest palīdzību ar praktiskiem darbiem kā ‘meistars uz stundu’ u.tml..
Zaļās birzs mikrorajona grupas vadītājs M. Urdze atgādināja par iespēju LDC pie Z. Ābeles žurnālā reģistrēt problēmas sabiedriskajā transportā, kad tādas rodas. Cilvēkiem ar īp. vaj. ir iespējas LDC apmeklēt dažādas nodarbības. Jādarbojas kopā, jārīko tikšanās. Tika izdiskutēti arī jautājumi par to, ka sociālajā mājā trūkst lifta; par puķu dobi, ko izveidojuši mikrorajona aktīvisti Jeļena un Andris, tādu derētu ieteikt arī pie citām sociālām mājām; par problēmām ar bezdarbu u.c..
M. Mamis piebilda, ka cilvēkiem ar īp. vaj. ir maz motivācijas, jo uzskata, ka situācija smaga, neatrisināma. Bet jāiet pašiem atbildīgajās institūcijās runāt. Arī sabiedrībai jābūt atvērtai. M. Urdze ieteica, ka pēc neilga laika līdzīgu sapulci varētu atkārtot.
Sapulcē piedalījās pārstāvji no Liepājas Sociālā dienesta, Komunālās pārvaldes, NVO u.c.
Palīdzība cilvēkam ar skūteri pārvarēt trepju pakāpienus.
Foto K. Krieviņa, info K. Krieviņa un I. Audere