„Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu.”
(Sal. pam. 3:27, bibele.lv)
28.oktobra pēcpusdienā Diakonijas centrs rīkoja pateicības pasākumu Ābolsvētku organizētājiem un atbalstītājiem. To atklāja mācītājs Mārtiņš Urdze ar Psalmu lasījumu un aizlūgšanu. Pateicības vārdus sacīja pasākuma vadītāja Inese Biteniece.
Viņa informēja, ka Ābolsvētkos saņemtie ziedojumi par kopējo summu 380 lati tiks sadalīti starp Diakonijas centra atbalsta grupām un izlietoti cilvēku ar īpašām vajadzībām labā. Atbalstītājiem tika pasniegtas dāvaniņas.
Iespaidos par pirmajiem Liepājā nodzīvotajiem un diakonijas kalpošanā pavadītājiem mēnešiem dalījās brīvprātīgie – spāniete Patrīcija Cebrekosa un vācietis Aike Smits, kuram šajā dienā palika 20 gadi. Sveicām viņu jubilejā. Patrīcija iepazīstināja ar būtiskajām atšķirībām Spānijas un Latvijas kultūras tradīcijās.
Ar to, ka viņas dzimtajā pusē cilvēku starpā ir vairāk fiziska kontakta – sasveicinoties viens otru noskūpsta uz vaiga, spāņi retāk dzer tēju – augstākais divas reizes dienā, pusstundu pēc pusdienām nosnaužas u.c. Aike pastāstīja, kā nejaušība viņu atvedusi uz Latviju un apstiprināja, ka to nenožēlo.
Pasākuma gaitā ar skanīgām dziesmām mūs iepriecināja mūziķi. Knapšu ģimenes sniegumā klausījāmies dažas LNT Dziedošo ģimeņu raidījumā viņu dziedātās dziesmas.
Miervaldis Ziemelis (no labās) un solists Juris Ceriņš izpildīja vairākas pasaulē pazīstamas dziesmas ar pašu sacerētiem vārdiem latviešu valodā.
Daudziem labi zināmo dziesmu Alleluja, M.Ziemeļa pavadījumā, dziedājām kopā. Tāpat arī – Liepājas himnu. ♦
Pateicība
Paldies par mirkli šo,
ka apstājāties no ikdienas steigas,
no darbiem, kuri vēl jāpadara,
ka varam pabūt mazliet kopā,
par visu jums lai pateiktos.
Jau kļavu lapas ceļa malā
plēn sārtās ugunīs,
ir viršu brūnais un rūgtenais medus,
rets dzērvju kāsis izbal tālē,
vēl dzimtenei ardievas teic.
Un miķelīšu zilās acis,
kas raugās rudens debesīs.
Jums lielu paldies gribam teikt:
par sastrādātām rokām,
agriem rītiem tīrumā un pļavā,
par atsaucīgām, dāsnām sirdīm,
kas mīlestībā deg
par tiem, kam grūti iet.
Drīz zemi apsegs baltā sniega sega,
bet darbi mājās nerimsies tāpat,
uz mūrīša kad kaķis maigi dziesmu murrās,
jau cimdu, zeķu pāri čaklās rokās taps –
gan bērniem, mazbērniem, gan radiem –
lai ziemas saltās dienās tie jūsu mīlestībā sildītos.
Lai baltos sniegos uzplaukst ziedi balti,
lai sirdij nav ne mirkli salti…
jo pavasarī atkal jauni darbi sauks.
Inese Biteniece