Patricijas blog

Sveiki!!

Me llamo Patricia Cebrecos, nací el 21 de Abril de 1989 y vengo de Aranda de Duero, España. Ahí os dejo un enlace para que los más curiosos conozcan mi ciudad: http://www.arandadeduero.es/ 

Me encantan las bicicletas, en Aranda siempre voy acompañada de la mía, me hace sentir bien pasear con mi bicicleta porque mis piernas y mi esfuerzo son mi propio motor, es una sensación muy gratificante. 

Me gusta mucho pasear por el campo y hacer excursiones para poder disfrutar de la naturaleza, en Letonia sois muy afortunados porque el paisaje es inigualable, todo es verde, rodeados de muchos ríos… ¡¡¡ respirar aire puro!!!.

 

Decidí hacer este voluntariado europeo cuando terminé mis estudios de Integración Social y no tenía muy claro qué hacer con mi vida, así que empecé a enviar mi formulario a organizaciones de toda Europa. Reconozco que Letonia no estaba en mis primeros puestos como destino, pero ¿por qué no?. Sí tenía claro que quería un destino que su cultura fuera totalmente diferente a la mía, y así está siendo, el idioma, la comida, el tiempo… son muchos cambios juntos a la vez que hacen que el principio de esta experiencia sea un poco complicado, pero a medida que va pasando el tiempo, todo va mejor.

 

¡¡Seguiré escribiendo en este diario mis aventuras durante mi año en Liepaja!!

 

Un saludo para todos!!!


Deepl mašīntulkojums:

Mani sauc Patricia Cebrecos, esmu dzimusi 1989. gada 21. aprīlī un esmu no Aranda de Duero, Spānijā. Šeit jums ir saite, lai zinātkārākie uzzinātu manu pilsētu: http://www.arandadeduero.es/.

Es mīlu velosipēdus, Arandā es vienmēr braucu ar savu velosipēdu, man ir laba sajūta braukt ar velosipēdu, jo manas kājas un pūles ir mans dzinējs, tā ir ļoti gandarījuma pilna sajūta.

Man ļoti patīk staigāt pa laukiem un doties ekskursijās, lai baudītu dabu, Latvijā ir ļoti paveicies, jo ainava ir nesalīdzināma, viss ir zaļš, visapkārt daudz upju… elpot svaigu gaisu!!!!.

Eiropas brīvprātīgo darbu nolēmu veikt, kad pabeidzu studijas Sabiedrības integrācijas programmā un nezināju, ko darīt ar savu dzīvi, tāpēc sāku sūtīt pieteikuma anketas organizācijām visā Eiropā. Atzīšos, ka Latvija nebija mana saraksta augšgalā kā galamērķis, bet kāpēc gan ne! Es gan zināju, ka vēlos galamērķi, kura kultūra ir pilnīgi atšķirīga no manējās, un tā arī ir, valoda, ēdiens, laikapstākļi… vienlaikus ir daudz pārmaiņu, kas padara šīs pieredzes sākumu nedaudz sarežģītu, bet, laikam ejot, viss kļūst labāk.

Es turpināšu rakstīt šajā dienasgrāmatā par saviem piedzīvojumiem gada laikā Liepājā!!!!.

Sveicinu visus!!!