Par vietējā sadarbības tīkla dalībnieku tikšanos 10.02.2017.

Fotoattels5466

2017.gada 10.februārī notika SEMPRE projekta Vietējā sadarbības tīkla dalībnieku kārtējā tikšanās. To vadīja Mārtiņš Urdze. Piedalījās: asociētie partneri, Liepājas Autobusu parka un Liepājas sabiedriskā transporta (LST) pārstāvji, Liepājas Domes pārstāvji, LU pētniece.

Darba kārtībā bija: aktuāla informācija par SEMPRE projektu, pārrunas ar Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūru “Liepājas sabiedriskais transports” (LST) un ar A/S “Liepājas autobusu parks” (LAP) par Liepājas sociālo organizāciju sadarbības tīkla atklāto vēstuli par izmaiņām saistībā ar bezmaksas biļetēm cilvēkiem ar invaliditāti, ziņojums par Vides pieejamības darba grupu, ziņojumi par notikušajām spēcināšanas konferencēm lauku reģionos un sasniegtajiem rezultātiem: Rucavas konference “Stiprinot sadarbību” un atbalsta grupa cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; Grobiņas novada konference “Stiprinot sadarbību” Medzē; nākamie soļi - konferences novados, mikroprojekti, apmācības, semināri; dažāda informācija (Deinstitucionalizācijas (DI) plāna norise, par sociālajiem uzņēmumiem, aptauja u.c.); pārrunas ar LU pētnieci L. Jaunromāni par tālāko sadarbību. Pēc klātesošo iepazīšanās, M. Urdze iepazīstināja visus ar jaunāko un aktuālo SEMPRE projekta norisēs. Viņš nolasīja Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas un Tiesībsarga atbildes uz atklāto vēstuli par izmaiņām saistībā ar bezmaksas biļetēm cilvēkiem ar invaliditāti.

Fotoattels5465

G. Lūsis (LST) paskaidroja, kāpēc tika mainīta kārtība sakarā ar bezmaksas biļetēm cilvēkiem ar invaliditāti. 2016. gada 1. jūlijā Sabiedriskā transporta padome pieņēma lēmumu par izmaiņām sakarā ar to, ka 1. un 2. grupas invalīdi ir jāuzskaita, pretējā gadījumā ST nesaņem samaksu par invalīdu pārvadāšanu. Uzskaite darbojas tā, ka informācija par notikušajiem braucieniem tiek saņemta vai nu elektroniski vai arī, ja invalīds biļeti nopērk pie autobusa vadītāja. Invalīdiem nav elektroniskās kartes, tāpēc LST atlika izvēlēties biļetes iegādāšanos pie šofera.
M. Urdze ierosināja painteresēties, kā tas notiek citās pilsētās.
G. Lūsis atbildēja, ka - tāpat, minot vairākus piemērus. /../
Sanāksmes turpinājumā klātesošie detalizēti izdiskutēja pastāvošās problēmas.
G. Lūsis: /../ Ja ir priekšlikumi, var mums rakstīt un nākt ciemos.
Ģ. Kronbergs: Dažreiz liekas, kamēr kāds nepaliek par invalīdu un nenonāk ratiņkrēslā, nekas nemainīsies. Kādi vēl 36 mēneši, kamēr ieviesīs jaunu sistēmu, tas nav normāli! Tā ir ņirgāšanās par invalīdiem! Vajag sakārtot tā, lai pie sociālā darbinieka var dabūt bezmaksas talonus. Vajag minēt konkrēti – vārdu, uzvārdu, kas pieņēma šo lēmumu, nevis ST padome! /../
M. Urdze: Ko varētu darīt, kā to varētu mainīt?
D. Grauduže: Ja mums iedotu jaunas invalīdu apliecības.
G. Lūsis: Kad mainīja, nepadomāja, vajadzēja plastikāta kartei čipu.
M. Ārbergs: Šoferis ir viens, ja nav pie katrām durvīm skenējamais aparāts, tad atkal problēma. No bankas varētu dabūt sīkmaksājuma karti.
G. Lūsis: Invalīdam jāgaida biļete pie šofera. Pa to laiku, autobuss pilns ar cilvēkiem, mazākas iespējas uz sēdvietu.
M. Ārbergs iesaka kādreiz uzaicināt ST atbildīgo priekšnieci no Kuldīgas Vairu Brūderi. Viņš var iedot kontaktinformāciju.
I. Kržanoviča: Ir ideja: Varētu darīt tā, ka invalīds atnes 10 nokompostrētus talonus un 10 saņem pretī. Tad būtu vismaz kaut kāds risinājums.
M. Ārbergs: LAP gaida jūsu ierosinājumus e-pastā. /../
M. Urdze jautā, vai var rakstīt vēstuli kopīgi, ja esam nevalstiska organizācija? Vai LAP un LST varētu uzrakstīt vēstules uzmetumu un mēs tad pievienotos.
G. Lūsis: Esam veikuši aptauju, kā invalīdi jūtas sabiedriskajā transportā: cik ērti vai neērti. Pēc šīs aptaujas iznāk, ka lielākā neērtība ir braukšanas biļešu saņemšana. Problēma ar iekļūšanu iekšā nav tik liela.
L. Kaupuža: Invalīdi nebrauc ar tramvaju, jo vienkārši netiek iekšā.
M. Urdze informē par tikšanos ar G. Kronbergu un J. Neimani par iespējamo stratēģiju vides pieejamības jomā Liepājas centra ielās. Tiks sarunāti 2-3 jaunieši, kas kopā ar Jāni Kupši izies problemātisko vietu maršrutu, nofotografēs, ievadīs datorā un iedos Komunālajai pārvaldei. /../
Ģ.  Kronbergs: Saprot, ka bezcerība invalīdiem ir pieaugusi, bet pamazām jau iet uz priekšu, piemēram, jau minētās ceļu kartes veidošana priekš komunālās pārvaldes. 1 students jau ir pieteicies. Jānis varēs braukt līdzi un parādīt.
M. Urdze: Problēma ir domāšanā. Kad domāšana mainīsies, tad arī lietas mainīsies.
K. Šaripo: Izzināsim, kā ir citās pašvaldībās, cik līdzekļu tam ir paredzēti.
J. Kupšis: Socos (Sociālajā dienestā) ir tāda mašīna – pacēlājs, ka nevar mani savākt. Ja man saplīst ratiņkrēslam motors, vai jums ir serviss, kur saremontēt un uz to laiku man ko citu piedāvāt vietā. Motorrati ir manas kājas. Kur var saremontēt invalīdiem skūterus, ratiņus? Aptaujā tos, kas mājās sēž, neko nezina.

Sanāksmes turpinājumā K. Krieviņa pastāstīja par Rucavas konferenci, savukārt S. Roznere pastāstīja par Grobiņas konferenci.
M. Urdze ierosināja pēc laika rīkot apaļos galdus visās konferences vietās starp VST dalībniekiem un izrunāt, kā iet, kas būtu vajadzīgs. Jāizstrādā kritēriji labam mikro projektam. Svarīgi, lai iniciatīva nāktu no cilvēkiem pašiem. Jāiesniedz uzlabojumi, jāizveido jauni pakalpojumi, lietotāji paši var veidot sociālos pakalpojumus.
M. Gertnere: Par konferenci Priekulē jāieliek informācija vietējā avīzītē, lai cilvēki zina.
M. Urdze: Jārīko nākošais apmācību seminārs. /../ Top likums par sociālajiem uzņēmumiem. Būs iespēja veidot sociālos uzņēmumus – būs konkurss. Ir 2 grupas – tiem, kam ir pieredze un tie, kas sāk no “0”. Siguldā ir sociālais uzņēmums. Var aizbraukt pieredzes apmaiņā.
M. Gertnere: Trūkst zināšanu, kā praktiski nodarbināt cilvēkus ar garīgās attīstības traucējumiem. Ko var praktiski piedāvāt darboties šādiem cilvēkiem?
M. Urdze: Varētu apmācības būt kopā ar Liepājas psihiatrisko slimnīcas darbiniekiem un speciālistiem no SUSTENTO, dienas centru T. Breikša ielā.
I. Bartkeviča par DI - kārtējo reizi ir mainīti MK noteikumi, termiņi ir pagarināti uz 31. decembri. Notiek pieaugušo personu ar garīgās attīstības traucējumiem izvērtēšana. Ir izvērtēti “Iļģi”, Grobiņa. Izvērtēta puse. 6 cilvēki no Zemgales taisās uz Liepāju. Mājas bērnu vērtēšana notika līdz 1. februārim. Pašlaik ir apturēta. Vecākiem ļoti patīk vērtēšana, tā ir spēļu veidā. Projekta ietvaros ir atelpas brīžu pakalpojums. Pieteikts 5 bērniem. Bērnu aprūpes centros jeb bērnu namā bija vērtēšana, izvērtēti 27 bērni.

M. Urdze pastāstīja arī par “Domino” tirdziņu un interneta tirdzniecības uzsākšanu.

Sanāksme pieņēma sekojošus lēmumus: visās iespējamās vietās un instancēs runāt par vides pieejamību autobusos;
rakstīt atklāto vēstuli Satiksmes ministrijai; ja LST apkopo datus, pievienot to vēstulei; parunāt ar SUSTENTO, kā ir citās pilsētās; mēģināt noskaidrot, kā ar šīm invalīdu problēmām tiek galā Lietuvā un Igaunijā; nākošā tikšanās ar LST un LAP pārstāvjiem pēc pusgada – augustā; priekulē konference būs marta 2. pusē; izsūtīt dalībniekiem e-saitu par soc. uzņēmumiem: https://www.socialauznemejdarbiba.lv/ Liepājas Diakonijas centra mājas lapu: www.kalpot.lv, facebook: https://www.facebook.com/Liepājas-Diakonijas-centrs-1837321613157783/; pārsūtīt Laurai protokolu par ratiņniekiem, prezentāciju par Grobiņas konferenci.

Foto: Karīna Krieviņa

No K. Krieviņas protokola sagatavoja Inga Audere.


Sākot ar 21.11.2015. Liepājas Diakonijas centrs ir uzsācis līdzdarboties kā projekta partneris “Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam” ietvaros notiekošajam projektam “Sociālā spēcināšana reģionos” (SEMPRE). Projekts tiek īstenots Interreg programmas 1. prioritārajā virzienā “Inovācijas spējas” 3. apakšpunkts “netehnoloģiskās inovācijas”.

logotipi1