Gada sākumā gribu pateikties visiem, kas 2021. gadā piedalījās intervijās par pandēmiju. Paldies jums, tā mēs uzzinājām vairāk viens par otru. 2022. gadā izdomāju aptaujas ciklu – “Septiņi dzīves graudi”. Dzīve, nenoliedzami, kļūst grūtāka, komplicētāka. Cilvēkiem ir vajadzīgs ‘ceļš zem kājām’. Labi, ja ir kādas garīgas vērtības. To ir daudz. Izraudzījos 7, kuras tad arī lūgšu jūs šogad raksturot. To var izmantot savas domas, dalīties liecībās par piedzīvoto sakarā ar kādu “graudu”, izmantot Bībeles pantus vai kāda cilvēka atziņas, kas katram ir tuvas.
Pirmo šogad lūdzu dalīties pieredzē Ingu Auderi. Inga ir Krusta draudzē, atbalsta mājas lapas kalpot.lv satura veidošanu, raksta kristīgo dzeju, ir izdevuma Egineto.lv redaktore.
Cikla autors: Fēlikss Kovaļišins
* * *
Dzīve ir skaistums, apbrīno to.
Dzīve ir svētlaime, baudi to.
Dzīve ir sapnis, vērs to par īstenību.
Dzīve ir izaicinājums, stājies tam pretī.
Dzīve ir spēle, spēlē to.
Dzīve ir vērtība, saudzē to.
Dzīve ir bagātība, taupi to.
Dzīve ir mīlestība, baudi to.
Dzīve ir mīkla, atmini to.
Dzīve ir solījums, pildi to.
Dzīve ir skumjas, pārvari tās.
Dzīve ir himna, izdziedi to.
Dzīve ir cīņa, ņem vērā to.
Dzīve ir piedzīvojums, uzdrošinies.
Dzīve ir laime, izpelnies to.
(Māte Terēze)
Inga Audere:
Sirdsapziņa
Sirdsgudrība, sirdsredze. Kā Dievs mūs, cilvēkus, ar tādu radījis.
Bet, pēc atteikšanās no Dieva (pasaules radīšanas stāstā), cilvēku sirdsapziņa tika izkropļota, kļūstot par ienaidnieci cilvēkiem (uz paaudžu paaudzēm), Dievam, dabai. Proti – kļuva dalīta. No vienas puses – vainotāja, apsūdzētāja, no otras – nepamatota attaisnotāja. Tā, ka cilvēks iekšēji (dvēsele = psihe = dzīvība) var tikt raustīts gabalos un izpaust to attieksmē pret citiem. Bez Jēzus (izlīgums starp Dievu un cilvēkiem) pilnvērtīgu līdzsvaru neatjaunot.
“Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.” (Jēzus, Bibele.lv)
Pagājušajā gadā Kristus ciešanu laikā mēs vietnē egineto.lv ierosinājām izmeklēšanai desmit baušļus. Lai sirdsapziņa neierūsē. Lai gan Gars mums ikdienēji pats uzrāda kļūdas un apliecina Jēzus piedošanu, bija svētīga tāda ārkārtas pašpārbaude. Tā strādā.
Tuvākais
Par tuvāko man dziļi sirdī ierakstījies mācītāja Mārtiņa Urdzes teiktais, ka Jēzus māca (dod padomu, spēku, resursus) mums kļūt par tuvāko tiem, kam tas reāli nepieciešams, – iespēju robežās (lai nenodarām pāri arī sev).
Žēlastība
Jēzus attieksme, kas atklājas lūgšanā Dievam tajā brīdī, kad Viņu bezvainīgu sita krustā, neizsakāmās sāpēs (fiziskās un – aiz apkaunojuma): “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” (Lūkas evaņģēlijs 23:34) Un Viņa kalpošana.
Visvairāk, kā saprotu, Dieva Dēlam sāp, ka krustā Viņu piesit tie (to kļūdas), kurus Viņš Pašaizliedzīgi mīl (ikvienu cilvēku, ikvienu dzīvu dvēseli, ne tikai – kristiešus, “pareizos” vien).
Labsirdība
Arī Dieva īpašība, Viņa dāvana. Galvenais – nesajaukt ar lišķību, liekulību, ārēju laipnību, iztapību utt. Bet tam jau Dievs mums devis sirdsredzi.
Cerība
Jēzus Augšāmcelšanās un Viņa apsolījumi, kuri no tās izriet.
Piedošana
Notikums. Abpusējs vai vienpusējs, praktiski nodrošina sirds veselību. Labāk (vienkāršāk un cilvēcīgāk) – piedošanā būt.
Mīlestība
Dievs. Pasaules Radītājs, Glābējs, Aizstāvis. Izpaužas ne vien caur ticību un jūtām, bet arī kā pašsaprotamas rūpes par to, ko Dievs mums uzticējis.
Piekrītu, laicīgās sabiedrības dzīve ir sarežģīta. Kā par to liecina arī pašreizējā situācija sabiedrībā.
Sv. Raksti saka: “Un, tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.” (Mateja evaņģēlijs 24:12, Bibele.lv)
Būtiskākais, kas mums jāsargā – lai mīlestība (kā tāda) mūsos neizdziest (lai nenocietināmies). Tas nav grūti, jo Dieva vārds (Bībele) un Gara Spēks, ko saņemam Svētajā Vakarēdienā, ir īstas bruņas pret netaisnību (savu iespējamo un pasaulē notiekošo).
Dievs kā mīlošs Tēvs manu dzīvību glābis ne reizi, pateicoties aizlūgšanām. Brīnumainā veidā. Arī pandēmija mūs nepārsteidza nesagatavotus. Vienīgi sākumā domāju, ka nevarēsim koordinēt palīdzības darbu tiem, kas grūtībās. Bet Dievam un kristiešiem (kristīti un ticīgi) jau ekonomiskās krīzes nav.
“Gan daudzi saka: “Kas dos mums laimi?” Pacel Tu, Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu! Tu esi devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un vīna papilnam. Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.” (4. Psalms 7:9, Bibele.lv)
“Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.” (Jēzus, Mateja evaņģēlijs 7:24)
Protams, arī mums ik pa laikam gadās pārbaudījumi un sarežģītas situācijas. Droši vien tādēļ, lai nenotrulināmies, bet saprotam, cik ievainota ir sabiedrība un kā varam būt Dievam un citiem noderīgi. Bez pārbaudījumiem dzīve neliktos tik pilnvērtīga.
Cerēsim un paļausimies uz Jēzu arī turpmāk!