Adventa laiks ir aicinājums mums visiem sagatavoties Kristus ienākšanai mūsu sirdīs, mūsu pasaulē. Kāds teiks, ka Kristus taču jau ir dzīvojis, Viņš arī šodien ir pie mums, kāpēc tad mums vēl joprojām ir jāgatavojas, ka Viņš nāks pie mums?
Adventa laikā
Apliecināt Dieva vārdu 12.12.2010.
Savā ziņā šie vārdi no pravieša Jeremijas grāmatas ir turpinājums šodienas pantam, ko pārdomājām pie kristībām. Arī šeit izskan aicinājums piecelties un nebaidīties. Vienīgi šeit vēl Dievs liek pravietim sludināt visu, ko Viņš pavēlēs. Varbūt Jūs domājat, ka Dieva vārda sludināšana ir tikai mācītāja uzdevums? Ja tas tā būtu, tad mēs kā baznīca esam diezgan nožēlojamā stāvoklī, kur tās locekļi nekad nekļūst pieauguši, vienmēr ir atkarīgi no citiem. Galu galā, tas taču ir baznīcas uzdevums, nest tālāk evaņģēlija vēsti visiem cilvēkiem, ne tikai dažiem izredzētajiem.
Pieņemt kritiku 19.12.2010.
Reiz dzīvoja kāds rabīns, ko ļaudis cienīja kā Dieva vīru. Nepagāja ne diena, kad viņa durvju priekšā nestāvēja cilvēku pūlis, meklēdami padomu vai dziedināšanu vai svētā vīra svētību. Un katru reizi, kad rabīns runāja, ļaudis bija kā izslāpuši pēc viņa vārdiem.
Tomēr tur, starp klausītājiem, bija arī tāds nepatīkams zellis, kas nekad neizlaida iespēju mācītājam runāt pretī. Tas ievēroja rabīna vājības un dzina jokus par viņa trūkumiem tā, ka rabīna mācekļi sāka uz viņu skatīties kā uz velna iemiesojumu.
Laiks mosties 27.11.2010.
Šodien mēs svinam 1. Adventu, sākās jauns baznīcas gads. Kā katrā jaunā sākumā ir labi pārdomāt, kur mēs atrodamies un uz kurieni mēs gribam doties, kas ir tas mērķis, ko vēlamies sasniegt. Sākam ar pirmo, apzināmies savu stāvokli.