Adventa laiks ir aicinājums mums visiem sagatavoties Kristus ienākšanai mūsu sirdīs, mūsu pasaulē. Kāds teiks, ka Kristus taču jau ir dzīvojis, Viņš arī šodien ir pie mums, kāpēc tad mums vēl joprojām ir jāgatavojas, ka Viņš nāks pie mums?
Bibliotēka
Šajā sadaļā veidojam rakstu, saišu, audio, video un foto materiālu krātuvi. Saturs tiek pakāpeniski papildināts.
Ārona svētība Jaunajā Gadā 01.01.2012.
Sākot Jauno Gadu, ir pieņemts, ka mēs viens otram novēlam ko labu. Veselību, mieru, laimi – visu to labāko, ko vien varam iedomāties. Šodienas sprediķa teksts arī ir novēlējums un tas nav nejauši, ka ar to sākam Jauno gadu baznīcā. Šos vārdus sauc arī par Ārona svētību. Tie mums ir pazīstami, jo ar tiem beidzas katrs dievkalpojums. Vēl vairāk – tie var aptvert visu mūsu dzīvi, sākot no kristībām, kad mācītājs ar šiem
vārdiem svētī kristāmo, un beidzot ar bērēm, kad šie vārdi izvada aizgājušo pie kapa. Mēs redzam, ka tie ir īpaši vārdi, kas mūs pavada, ne tikai katru nedēļu, bet arī pie dzīves robežām. Tā arī Jaunā gada sākumā ir vērts pārdomāt, kas tā ir par svētību, ko mēs ar tiem saņemam.
Sprediķis 22.07.2007.
Sprediķa teksts no Pāvila vēstules Romiešiem 6. nodaļas 19.-23.p.
Sprediķis 29.04.2007.
Sprediķa teksts no Jesajas grāmatas 40. nodaļas 26.-31.p.
Sprediķis 29.06.2008.
Sprediķa teksts no Pāvila vēstules Romiešiem 6. nodaļas 19.-23.p.
Sprediķis 17.05.2019.
Sprediķa teksts no Jēkaba vēstules 1. nodaļas 22.-27.p.
Uzruna Lielajā Piektdienā 2010
Lielā Piektdiena laikam ir tā diena, ko daudzi vislabprātāk svītrotu no kalendāra.
Tā kā lidmašīnās, māņticības dēļ, nekur nevar atrast 13. vietu, tā arī mūsu cilvēcīgā daba ar visiem spēkiem cenšas šo dienu svītrot, apiet, aizmirst.
Lieldienu uzruna 2009
Lieldienas ir priecīgi svētki. Mēs svinam šos svētkus, tāpēc, ka Kristus ir augšāmcēlies. Viņš ir uzvarējis nāvi un grēku.
Iedomājieties, kā Jēzus mācekļi, Viņa tuvākie draugi, jutās, kad Jēzus bija nomiris pie krusta. Viņiem visiem bija pavisam skumji. Ne jau tikai tāpēc, ka Jēzus, Viņu skolotājs un draugs, bija miris. Tur bija vēl daudz vairāk iemeslu bēdāties. 1. Viņiem bija tik lielas cerības, ka Jēzus viņiem palīdzēs cīnīties pret saviem ienaidniekiem, ka Viņš būs viņu ķēniņš. Bet tagad izrādījās, ka viss bija pilnīgi izgāzies. 2. Viņiem bija slikti ar sirdsapziņu par to, ka bija atstājuši Jēzu, brīdī, kad Viņam visvairāk vajadzēja palīdzību. Vienkārši tā sanāca, ka bailes bija stiprākas par visu labo gribu.
Karstums Tava nama dēļ; 31.10.2010.
Pagājušajā nedēļā es redzēju televīzijā vienu raidījumu, kur dažādi eksperti runāja par gadījumu, kad tika izvarota divu gadu veca meitenīte. Skatītāji lielā vairumā balsoja par to, lai vainīgais tiktu sodīts ar nāvessodu, eksperti runāja katrs no sava viedokļa, ļoti lietišķi, bez lielām emocijām.
Mierīgā gaisotne tika pārtraukta mirklī, kad ienāca Sandra Dzenīte-Cālīte no alternatīvās ģimenes mājas Zvannieki. Viņa, starp citu, pirms daudziem gadiem kopā ar savu vīru māc. Juri Cālīti bija pie mums ciemos kādā Diakonijas dienā.
Apliecināt Dieva vārdu 12.12.2010.
Savā ziņā šie vārdi no pravieša Jeremijas grāmatas ir turpinājums šodienas pantam, ko pārdomājām pie kristībām. Arī šeit izskan aicinājums piecelties un nebaidīties. Vienīgi šeit vēl Dievs liek pravietim sludināt visu, ko Viņš pavēlēs. Varbūt Jūs domājat, ka Dieva vārda sludināšana ir tikai mācītāja uzdevums? Ja tas tā būtu, tad mēs kā baznīca esam diezgan nožēlojamā stāvoklī, kur tās locekļi nekad nekļūst pieauguši, vienmēr ir atkarīgi no citiem. Galu galā, tas taču ir baznīcas uzdevums, nest tālāk evaņģēlija vēsti visiem cilvēkiem, ne tikai dažiem izredzētajiem.