Sprediķa teksts no Jesajas grāmatas 40. nodaļas 26.-31.p.
Sprediķi un uzrunas
Sprediķis 29.06.2008.
Sprediķa teksts no Pāvila vēstules Romiešiem 6. nodaļas 19.-23.p.
Sprediķis 17.05.2019.
Sprediķa teksts no Jēkaba vēstules 1. nodaļas 22.-27.p.
Uzruna Lielajā Piektdienā 2010
Lielā Piektdiena laikam ir tā diena, ko daudzi vislabprātāk svītrotu no kalendāra.
Tā kā lidmašīnās, māņticības dēļ, nekur nevar atrast 13. vietu, tā arī mūsu cilvēcīgā daba ar visiem spēkiem cenšas šo dienu svītrot, apiet, aizmirst.
Lieldienu uzruna 2009
Lieldienas ir priecīgi svētki. Mēs svinam šos svētkus, tāpēc, ka Kristus ir augšāmcēlies. Viņš ir uzvarējis nāvi un grēku.
Iedomājieties, kā Jēzus mācekļi, Viņa tuvākie draugi, jutās, kad Jēzus bija nomiris pie krusta. Viņiem visiem bija pavisam skumji. Ne jau tikai tāpēc, ka Jēzus, Viņu skolotājs un draugs, bija miris. Tur bija vēl daudz vairāk iemeslu bēdāties. 1. Viņiem bija tik lielas cerības, ka Jēzus viņiem palīdzēs cīnīties pret saviem ienaidniekiem, ka Viņš būs viņu ķēniņš. Bet tagad izrādījās, ka viss bija pilnīgi izgāzies. 2. Viņiem bija slikti ar sirdsapziņu par to, ka bija atstājuši Jēzu, brīdī, kad Viņam visvairāk vajadzēja palīdzību. Vienkārši tā sanāca, ka bailes bija stiprākas par visu labo gribu.
Karstums Tava nama dēļ; 31.10.2010.
Pagājušajā nedēļā es redzēju televīzijā vienu raidījumu, kur dažādi eksperti runāja par gadījumu, kad tika izvarota divu gadu veca meitenīte. Skatītāji lielā vairumā balsoja par to, lai vainīgais tiktu sodīts ar nāvessodu, eksperti runāja katrs no sava viedokļa, ļoti lietišķi, bez lielām emocijām.
Mierīgā gaisotne tika pārtraukta mirklī, kad ienāca Sandra Dzenīte-Cālīte no alternatīvās ģimenes mājas Zvannieki. Viņa, starp citu, pirms daudziem gadiem kopā ar savu vīru māc. Juri Cālīti bija pie mums ciemos kādā Diakonijas dienā.
Apliecināt Dieva vārdu 12.12.2010.
Savā ziņā šie vārdi no pravieša Jeremijas grāmatas ir turpinājums šodienas pantam, ko pārdomājām pie kristībām. Arī šeit izskan aicinājums piecelties un nebaidīties. Vienīgi šeit vēl Dievs liek pravietim sludināt visu, ko Viņš pavēlēs. Varbūt Jūs domājat, ka Dieva vārda sludināšana ir tikai mācītāja uzdevums? Ja tas tā būtu, tad mēs kā baznīca esam diezgan nožēlojamā stāvoklī, kur tās locekļi nekad nekļūst pieauguši, vienmēr ir atkarīgi no citiem. Galu galā, tas taču ir baznīcas uzdevums, nest tālāk evaņģēlija vēsti visiem cilvēkiem, ne tikai dažiem izredzētajiem.
Pieņemt kritiku 19.12.2010.
Reiz dzīvoja kāds rabīns, ko ļaudis cienīja kā Dieva vīru. Nepagāja ne diena, kad viņa durvju priekšā nestāvēja cilvēku pūlis, meklēdami padomu vai dziedināšanu vai svētā vīra svētību. Un katru reizi, kad rabīns runāja, ļaudis bija kā izslāpuši pēc viņa vārdiem.
Tomēr tur, starp klausītājiem, bija arī tāds nepatīkams zellis, kas nekad neizlaida iespēju mācītājam runāt pretī. Tas ievēroja rabīna vājības un dzina jokus par viņa trūkumiem tā, ka rabīna mācekļi sāka uz viņu skatīties kā uz velna iemiesojumu.
Cerības līmenis 24.12.2010.
Es Jums sākumā vēlos uzdot jautājumu, bet, pirms es to daru, man ir jānokāpj no kanceles. Kāds ir Jūsu cerības līmenis? Cik liela ir Jūsu cerība? Ja to varētu izmērīt, cik liela tā būtu? Tik augsta, tā vai šā? Un – uz ko Jūs cerat? Ka būs veselība, darbs, labas atzīmes skolā, labas dāvanas šajos
svētkos?
Uzņemt Jēzu 26.12.2010.
1947. gadā viens vācu luterāņu mācītājs vārdā Ginters Rūtenborns uzrakstīja lugu “Jonas zīme”. Tā meklēja atbildi uz jautājumu: kas bija atbildīgs par tām lielajām ciešanām, ko visa pasaule piedzīvoja 2. pasaules kara laikā. Luga sākās ar to, ka ir redzama bēgļu grupa, dīpīši, kas iet apkārt un jautā: kurš ir vainīgs?, un tie saņem sekojošas atbildes: