Zīdainis rotaļāsies pie odzes alas,
un čūsku midzenī mazulis bāzīs roku!
Jesaja 11,8
Tā gribas pasargāt to, kas mīļš un dārgs. Noslēgties savās četrās sienās, no visām briesmām, izslēgt ļaunas domas, rūpes un naidu. Vismaz vienreiz gadā – Ziemsvētkos. Tomēr es zinu, ka mani spēki ir vāji. Tumsa ārā ir varena un liela. Tā mani ievelk iekšā, ienāk manā sirdī un nomāc visu prieku. Visi tie nežēlīgie ķēniņi Herodi, vienaldzīgie mietpilsoņi, plēsīgie ierēdņi un agresīvie pakalpiņi .
Es skatos uz bērnu un nobīstos. Bērns droši spēlējas pie odzes alas, un kā par brīnumu čūska to pieļauj. Kā tas ir – dzīvot bez bailēm? Paļauties, ka Dievs visu ir labi radījis. Uz vienu mirkli būt paradīzē. Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Kas Dieva valstību nesaņems kā bērniņš, tas nekad neieies tajā.”
Es skatos uz Mariju un Jāzepu un redzu, kā viņi nobālē. Vai aizspriedumi netop par īstenību? Domu spēks. Mums ir piedzimis Pestītājs, neaizsargāts, kails, bez aizsargvestes un ķiveres. Viņš mūs tik ļoti mīl, ka galva sāk griezties. Viņš skatās uz bēgli, bet es ieraugu teroristu. Viņš skatās uz cilvēku, bet es ieraugu bomzi. Viņš skatās uz mani, bet es novēršu savu skatu.
Tomēr ne tikai domām ir spēks. Daudz lielāks spēks ir Vārdam, – Dieva Vārdam, ar ko Dievs ir radījis pasauli, kas iemiesojās mūsu dzīvē. Kristus ir viens vienīgs Dieva Vārds. Viņš uzvar ļaunumu ar mīlestību, grēku ar krusta nāvi. Ticībā es dodu vietu Jēzum. Es uzticos Viņam, un miers ienāk manā dvēselē.
Novēlu, lai jums ne tikai šajos svētkos Jēzus uzsmaidītu, bet lai Dieva mīlestība jūs sasildītu, un visas rūpes, bēdas un bailes lai iet pelnītā atvaļinājumā!
