Bibliotēka

Es Jums sākumā vēlos uzdot jautājumu, bet, pirms es to daru, man ir jānokāpj no kanceles. Kāds ir Jūsu cerības līmenis? Cik liela ir Jūsu cerība? Ja to varētu izmērīt, cik liela tā būtu? Tik augsta, tā vai šā? Un – uz ko Jūs cerat? Ka būs veselība, darbs, labas atzīmes skolā, labas dāvanas šajos
svētkos?

Lasīt tālāk

1947. gadā viens vācu luterāņu mācītājs vārdā Ginters Rūtenborns uzrakstīja lugu “Jonas zīme”. Tā meklēja atbildi uz jautājumu: kas bija atbildīgs par tām lielajām ciešanām, ko visa pasaule piedzīvoja 2. pasaules kara laikā. Luga sākās ar to, ka ir redzama bēgļu grupa, dīpīši, kas iet apkārt un jautā: kurš ir vainīgs?, un tie saņem sekojošas atbildes:

Lasīt tālāk

Baltas cukurvates pārslas krīt no debesīm, apsedz mūsu tumšo pasaulīti, iefiltrējas mūsu smadzenēs un sirdīs. Reklāmas gaismas izdzen pēdējo tumsu no skatlogiem un stūriem. Visas rūpes par bezdarbu, parādiem un krīzi tiek pārklātas ar saldu, lipīgu sentimentu. No skaļruniem skan:
„Dāvanas būs tev un man” un zvaniņi skan un Santa Klaus un Kristus bērniņš gaida mūs lielveikalā.

Lasīt tālāk

Laiks pēc Epifānijas, pēc Zvaigznes dienas, ir laiks, kad liekam sevi un savu ikdienu zem Ziemsvētku gaismas, lai vēl kādu laiku dzīvotu tās atstarojumā un siltumā. Mēs pārdomājam, kā Kristus ienākšana šajā pasaulē ir izmainījusi mūsu un citu cilvēku dzīves.

Šodien daudzi cilvēki ir meklējumos kā gudrie no austruma zemēm, sekodami savai zvaigznei, kā jūdi, kas nāca pie Jāņa kristīties, kā izklīdušas avis, kurām pietrūkst gana.

Lasīt tālāk

Ziemassvētku evaņģēlijs patiesi ir brīnumains stāsts. Ne jau tāpēc, ka tur parādās eņģeļi un atveras debesis – visādas pārdabiskas parādības. Stāsts ir par to, kā Dieva prieks ielaužas mūsu dzīvē, kas ir tik piepildīta ar rūpēm, smagumu un ciešanām. Tas ir tas brīnums, ko mēs gribētu arī šovakar
piedzīvot. Vai tas izdosies? Iesim un paskatīsimies!

Lasīt tālāk

Simeons bija palicis vecs. Visu savu dzīvi viņš bija ilgojies pēc jūdu tautas neatkarības. Viņš cerēja, ka beidzot Dievs darīs galu visai netaisnībai un sūtīs savu pestītāju. Tagad šis sapnis sāka piepildīties. Viņš turēja rokās mazo Jēzu un slavēja Dievu. Cik ļoti viņš šo brīdi bija gaidījis! Svētais Gars viņam to bija atklājis – Dievs ir sūtījis pestīšanu visām tautām. Simeons bija piedzīvojis Ziemsvētku prieku, savas dzīves piepildījumu. Nu viņš varēja mierīgi mirt.

Lasīt tālāk

Vienreiz mēnesī noturu dievkalpojumu Iļģu pansionātā. Tie ir īpaši dievkalpojumi, jo lielākā daļa no apmeklētājiem ir garīgi atpalikuši, un man ir jārunā ļoti vienkāršā, viņiem saprotamā veidā. Gandrīz vienmēr notiek kaut kas, kas manī izraisa pārdomas, cik tālu mēs viens otru saprotam.
Viens piemērs – kā katrā dievkalpojumā, arī Iļģos skaitām ticības apliecību. Tā kā daudziem ir grūtības to iemācīties no galvas, katru teikumu saku priekšā, un viņi atkārto. Kādā reizē mēs bijām nonākuši līdz ticības apliecības beigu daļai, es saku; …. un uz Svēto Garu, vienu kristīgu draudzi,
svēto sadraudzi – un dzirdu, ka viens jauks zēns tā vietā atbild — vienu Ziemassvētku draudzi…

Lasīt tālāk

Reiz dzīvoja vecs matemātikas skolotājs. Viņš man uzdeva dīvainu jautājumu:

“Pasaki man, kas paliek pāri, ja no Ziemsvētkiem atņem:

• eglīti,
• Ziemsvētku vecīti,
• dāvanas,
• ģimeni,
• sniegu,
• svētku sajūtu?”

Lasīt tālāk