Baltas cukurvates pārslas krīt no debesīm, apsedz mūsu tumšo pasaulīti, iefiltrējas mūsu smadzenēs un sirdīs. Reklāmas gaismas izdzen pēdējo tumsu no skatlogiem un stūriem. Visas rūpes par bezdarbu, parādiem un krīzi tiek pārklātas ar saldu, lipīgu sentimentu. No skaļruniem skan:
„Dāvanas būs tev un man” un zvaniņi skan un Santa Klaus un Kristus bērniņš gaida mūs lielveikalā.
Sprediķi un uzrunas
Jāņa ev. 1:29-42
Laiks pēc Epifānijas, pēc Zvaigznes dienas, ir laiks, kad liekam sevi un savu ikdienu zem Ziemsvētku gaismas, lai vēl kādu laiku dzīvotu tās atstarojumā un siltumā. Mēs pārdomājam, kā Kristus ienākšana šajā pasaulē ir izmainījusi mūsu un citu cilvēku dzīves.
Šodien daudzi cilvēki ir meklējumos kā gudrie no austruma zemēm, sekodami savai zvaigznei, kā jūdi, kas nāca pie Jāņa kristīties, kā izklīdušas avis, kurām pietrūkst gana.
Kad bērns piedzimst
Ziemassvētku evaņģēlijs patiesi ir brīnumains stāsts. Ne jau tāpēc, ka tur parādās eņģeļi un atveras debesis – visādas pārdabiskas parādības. Stāsts ir par to, kā Dieva prieks ielaužas mūsu dzīvē, kas ir tik piepildīta ar rūpēm, smagumu un ciešanām. Tas ir tas brīnums, ko mēs gribētu arī šovakar
piedzīvot. Vai tas izdosies? Iesim un paskatīsimies!
Ziemsvētki mūsu sirdīs
Simeons bija palicis vecs. Visu savu dzīvi viņš bija ilgojies pēc jūdu tautas neatkarības. Viņš cerēja, ka beidzot Dievs darīs galu visai netaisnībai un sūtīs savu pestītāju. Tagad šis sapnis sāka piepildīties. Viņš turēja rokās mazo Jēzu un slavēja Dievu. Cik ļoti viņš šo brīdi bija gaidījis! Svētais Gars viņam to bija atklājis – Dievs ir sūtījis pestīšanu visām tautām. Simeons bija piedzīvojis Ziemsvētku prieku, savas dzīves piepildījumu. Nu viņš varēja mierīgi mirt.
Apsolījums tumsā 2009
Vienreiz mēnesī noturu dievkalpojumu Iļģu pansionātā. Tie ir īpaši dievkalpojumi, jo lielākā daļa no apmeklētājiem ir garīgi atpalikuši, un man ir jārunā ļoti vienkāršā, viņiem saprotamā veidā. Gandrīz vienmēr notiek kaut kas, kas manī izraisa pārdomas, cik tālu mēs viens otru saprotam.
Viens piemērs – kā katrā dievkalpojumā, arī Iļģos skaitām ticības apliecību. Tā kā daudziem ir grūtības to iemācīties no galvas, katru teikumu saku priekšā, un viņi atkārto. Kādā reizē mēs bijām nonākuši līdz ticības apliecības beigu daļai, es saku; …. un uz Svēto Garu, vienu kristīgu draudzi,
svēto sadraudzi – un dzirdu, ka viens jauks zēns tā vietā atbild — vienu Ziemassvētku draudzi…
Ziemsvētku brīnumu meklējot
Reiz dzīvoja vecs matemātikas skolotājs. Viņš man uzdeva dīvainu jautājumu:
“Pasaki man, kas paliek pāri, ja no Ziemsvētkiem atņem:
- eglīti,
- Ziemsvētku vecīti,
- dāvanas,
- ģimeni,
- sniegu,
- svētku sajūtu?”
Par Gara dāvanām 2010
Tēma – par garīgām dāvanām.
Lieta tāda, ka Pāvils atbild uz korintiešu draudzes locekļu jautājumiem.
Viņš pats atrodas Efezā.
Pirms tam iet runa par Svēto Vakarēdienu.
Izvērtēt augļus 04.07.2010.
Jautājums par to, kā mēs varam atšķirt viltus praviešus no īstajiem, joprojām ir aktuāls. Atliek tikai paskatīties tuvākā pagātnē. Cik daudz cilvēku akli sekoja saviem elkiem Hitleram vai Staļinam, ticot viņiem katru vārdu. Par to viņi bija ar mieru atdot savu dzīvību, nogalināt citus, karot un postīt. Es šaubos, vai mēs šodien esam kļuvuši daudz gudrāki. Kā citādi var notikt, ka mēs vēlēšanās aizvien no jauna ievēlam tos, kas mums visvairāk sola, bet reālie darbi izpaliek? Tāpat ir grūti atšķirt godbijīgu dziednieku no mantrausīga ekstrasensu. Aizvien atkal cilvēki uzķeras uz nepareizā āķa un beigu beigās paliek zaudētājos. Vai garīga laukā, – kā tas var būt, ka tik daudzi iet pie Mormoņiem, Jehovas lieciniekiem, pie Scientologiem vai pie Visāriona? Vai tad šiem cilvēkiem tiešām visiem ir prāta aptumsums, ka viņi tā apmaldās?
Par miesas augšāmcelšanos 08.08.2010.
Es gribētu iesākt ar mazu aptauju. Lūdzu, atbildiet uz jautājumu, kas tic, ka būs miesas augšāmcelšanās. Trīs varianti: kas tic – kas netic – kas nezina.
Interesanti. Mēs nupat apliecinājām savu ticību ar apustuļu ticības apliecības vārdiem, kur starp citu, ir pieminēta arī miesas augšāmcelšanās. Kas te notiek? Kāpēc mēs to apliecinām, ja neticam? Vai to kāds var izskaidrot?
Kristus spožums 15.08.2010.
Šodienas teksts sākas ar vārdiem: Tāda paļāvība mums ir caur Kristu uz Dievu. Kas tā ir par paļāvību? Pāvils šeit runā par Korintas kristiešiem, ka tie ir “Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm.”