Reiz viena skolotāja lūdza saviem skolniekiem uzrakstīt visas klases skolnieku vārdus uz papīra lapas un atstāt blakus mazliet brīvu vietu. Tad viņa aicināja skolniekus pārdomāt un uzrakstīt blakus vārdam to pašu labāko, ko tie varēja pateikt par katru skolas biedru.
Pagāja gandrīz stunda, kamēr visi bija pabeiguši, un, pirms viņi atstāja klases telpu, tie skolotājai atdeva lapas.
Laiks pēc Epifānijas, pēc Zvaigznes dienas, ir laiks, kad liekam sevi un savu ikdienu zem Ziemsvētku gaismas, lai vēl kādu laiku dzīvotu tās atstarojumā un siltumā. Mēs pārdomājam, kā Kristus ienākšana šajā pasaulē ir izmainījusi mūsu un citu cilvēku dzīves.
Šodien daudzi cilvēki ir meklējumos kā gudrie no austruma zemēm, sekodami savai zvaigznei, kā jūdi, kas nāca pie Jāņa kristīties, kā izklīdušas avis, kurām pietrūkst gana.
Viena no grūtākajām prasībām, ko izvirza Jēzus un, kā redzam, arī Pāvils, ir mīlēt ienaidniekus. Ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc lai to nedarītu – piemēram, vai tādā veidā es nedodu vaļu ļaunumam?
Ja es nepretojos, tad jau otrs var tā turpināt, un viņš mani galīgi nospiedīs gar zemi. Un ja vēl es esmu pilnīgi pārliecināts par savu taisnību, kāpēc man būtu jāatkāpjas no savas pozīcijas, – lai pa priekšu mans pretinieks nāk un pats atvainojas.