Aktivitātes

Dienu ierāmējot lūgšanās. Aicinājums maziem un lieliem Dieva bērniem!

Arhībīskapes Laumas Zušēvicas zīmējums

Ir sestdiena – diena, ko daudzi parasti gaidījuši, lai atpūstos no smagas darba nedēļas. Šodiena daudziem, kam jau visu nedēļu bijis lemts no mājām strādāt, kamēr bērni ap viņiem rosās, jo skolas slēgtas, vienkārši saplūst ar pārējām dienām, jo tā īsti nu vairs neatšķiras no citām. Nav arī kurp doties. Koncerti nenotiek, spēļu laukumus apmeklēt nedrīkst. Gudrojam, kā palīdzēt ‘nodedzināt’ bērnos uzkrājušo enerģiju, skatāmies internetā, kā citi lūdz un aicina virtuālā pasaulē pulcēties pārrunās. Kā šī diena izskatītos, ja mēs to ierāmētu lūgšanās?

Lasīt tālāk

Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums. /Jāņa ev. 14: 16-18

Šis ir laiks, kad nevaram tikties, nākt un pulcēties dievnamā. Bet… vienmēr esot jādara tas, kas ir iespējams, ar to, kas tev tajā brīdī ir, tāpēc piedāvāju apmeklēt Neklātienes baznīcu: vienā laikā saslēgties lūgšanās, svinēt dievkalpojumu, lasot un domās izdzīvojot dievkalpojuma kārtību, sprediķi, draudzes lūgšanu, Svētā Vakarēdiena liturģiju (tas viss Jums tiks tuvākajā laikā aizsūtīts no Fēliksa). 

Lasīt tālāk

2020. gada 19. martā

Šorīt lasot ziņas, ka atcelta Lielbritānijā paredzētā Sinode, rakstīju, ka tā arī viņi palīdz ierobežot ļaunā vīrusa izplatīšanos. Jādara visiem, ko varam, lai nedotu iespēju Covid-19 plašāk izplesties. 

Kā varam palīdzēt ierobežot baiļu un panikas izplešanos? Domāju, arī atceroties, cik Dieva žēlastībai gara vēsture mūsu dzīvēs. To palīdz neaizmirst Dieva vīra Mozus reiz mācītais:
“Atceries vissenās dienas, apjēdz audžaudžu gadus, jautā savam tēvam, un viņš tev teiks,
saviem vecajiem, un tie tev pastāstīs!” (V Moz 32:7)

Jo reiz Dieva tauta bija nonākusi briesmās un bailēs, tā bija pazudusi tuksnešainā zemē, klajumā, plēsīgu zvēru briesmīgu kaucienu vidū. Dievs to atrada un “Viņš to apkampa pasargādams, Viņš to pieņēma pie sevis, Viņš to sargāja kā acu raugu. Kā ērglis, kas savu perējumu vedina un lidinās pār saviem bērniem, kas izpleš sargādams savus spārnus pār viņiem, ņem viņus pie sevis un nes uz saviem spārniem…” (V Moz 32:10b-11).

Lasīt tālāk

Lūdzot un domājot par to, ko no mums prasa šis Covid-19 laiks, atkārtoti nonācu pie dažiem Kristus  dziedināšanas stāstiem. Vienā Jēzum notiek saruna ar vīru, kas bija augstā centuriona amatā. Viņa kalps bija smagi slims. Vīrs pazemībā neprasa, lai Jēzus Kristus dotos uz viņa māju, bet lai Jēzus dotu ‘tikai pavēli, un mans kalps būs dziedināts.”  Jēzus izbrīnā izceļ šī romieša ticību un viņam saka: “Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis!”  Un kalps tapa vesels tanī pašā stundā.” (Mt. ev. 8:5-13). 

Otrā notiek debates starp Jēzu un drošsirdīgu kanaāniešu sievieti.  Viņa ir neatlaidīga un lūdz, lai Jēzus apžēlotos par viņu un palīdzētu viņas dēmona mocītai meitai.  Arī dēļ sievietes asprātības un pazemības, kā arī absolūtās pārliecības, ka Jēzus var izpildīt viņas lūgšanu, viņa sadzird Pestītāja vārdus:  “Ak, sieviete, tava ticība ir liela!  Lai notiek, kā tu vēlies.”  Un tajā brīdī viņas meita kļuva vesela.”  (Mt. ev. 15:21-28)

Lasīt tālāk