Zigrīdu Ābeli kā atsaucīgu, saprotošu un sabiedriski aktīvu cilvēku Liepājā pazina daudzi. Savulaik viņa strādāja Liepājas patversmē, bet vairāk kā trīsdesmit gadus ar visu sirdi nodevās darbam Liepājas Diakonijas centrā. Viņas dzīves aicinājums bija sociālā palīdzība. Zigrīda nepagāja garām nevienam, kam bija nepieciešama palīdzība.
Un cilvēki viņu arī atrada – sākot no bēdu brāļiem, pat kriminālām autoritātēm, no kuriem sabiedrība nicīgi novēršas, līdz cilvēkiem, kas savā laikā ieņēmuši augstus vadošus amatus, tos zaudējuši vai aizgājuši pensijā, atsvešinājušies no sabiedrības, nonākuši dziļā depresijā. Katrs tika uzklausīts, saņēma iedrošinošu vārdu, tika konsultēts par nepieciešamajām palīdzības iespējām. Bieži pie viņas kabineta veidojās rinda. Cilvēki bija ar mieru gaidīt pat ilgāku laiku, lai varētu izrunāt savas bēdas, jo juta, ka var viņai pilnībā uzticēties.
Zigrīdai ļoti patika kultūras pasākumi: koncerti, jo īpaši teātris, ceļošana. Viņai ne tikai patika doties ekskursijās, bet arī tās organizēt. “Es zinu, kā ir, kad netiec ārā no mājas un ir jādzīvo četrās sienās,” viņa teica. Ar prieku un enerģiju viņa vairākas reizes gadā organizēja ekskursijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pa Latviju, Lietuvu.
Lasīt tālāk