Varbūt Jūs ziņās dzirdējāt, ka liela daļa no Venēcijas pilsētas Itālijā ir pārplūdusi. Tie ir vislielākie plūdi kopš 50 gadiem. Nedēļas sākumā pilsētā notika ļoti interesants gadījums. Venēcijas reģionālā domē deputāti bija sanākuši, lai lemtu par vairākiem priekšlikumiem saistībā ar klimata izmaiņām. Piemēram, tur bija ieteikumi atbalstīt atjaunojamās enerģijas avotus, dīzeļa autobusa vietā iegādāties citus busus, kas mazāk piesārņo vidi, ierobežot plastmasas maisiņu patēriņu u.c. lietas. Kad notika balsošana, labējās partijas ar savu vairākumu noraidīja visus priekšlikumus. Divas minūtes vēlāk ūdens nāca caur durvīm un visiem deputātiem steigšus bija jāpamet telpas.
Citi
Ceļš uz mājām, no Jesajas gr. 51,9-16
Šodienas tekstā Jēzus templī sarunājas ar cilvēkiem, kuriem Viņš liekas interesants. Jānis saka, ka tie bija jūdi, kas bija sākuši Viņam ticēt. Bet, līdzīgi kā tas ir ar daudziem kristiešiem, viņi vēl nebija nonākuši līdz kodolam, paliekot virspusē. Jēzus viņiem saka: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Uz to Jēzus sarunu partneri atbild, ka viņi kā Ābrahāma dzimums nekad nav bijuši vergi, tātad viņiem nav nepieciešams kļūt brīviem.
Jes 26 15 (vācu valodā)
Wir Menschen haben die erstaunliche Faehigkeit mit in die Wiege bekommen, ueber den Teppichrand hinaus zu schauen. Immer wieder machen wir die Erfahrung, dass sich unser Blickwinkel erweitert und sich der Horizont verschiebt. Als Christoph Kolumbus Indien suchte und Amerika fand, war das „die neue Welt”. Als Kopernikus entdeckte, dass sich die Erde um die Sonne dreht, und nicht andersherum, brach fuer viele Menschen eine Welt zusammen. Als nach dem Wegfall des „eisernen Vorhangs” die mittel- und osteuropaeischen Staaten ihre Stimme erhoben, wurde vielen Menschen erst bewusst, dass Europa groesser ist als die Europaeische Union.
Jāņa Kristītāja dienai veltīts sprediķis “Doties uz otro krastu”, 21.06.2015.
Liekas dīvaini, ka Baznīca atzīmē Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu tieši tad, kad daba viskrāšņāk zied un plaukst. Pretstatā tam, kas notiek Jāņos, Jānis Kristītājs bija askēts, kas dzīvoja tuksnesī un atturējās no alkohola, un pārtika no siseņiem un kameņu medus. Ja Jāņa naktī dzied Līgo dziesmas, kas izpauž dzīvesprieku un optimismu, tad Jānis Kristītājs brīdināja no pārmērībām un aicināja ļaudis atgriezties, lai izvairītos no Dieva
soda.
Ārona svētība Jaunajā Gadā 01.01.2012.
Sākot Jauno Gadu, ir pieņemts, ka mēs viens otram novēlam ko labu. Veselību, mieru, laimi – visu to labāko, ko vien varam iedomāties. Šodienas sprediķa teksts arī ir novēlējums un tas nav nejauši, ka ar to sākam Jauno gadu baznīcā. Šos vārdus sauc arī par Ārona svētību. Tie mums ir pazīstami, jo ar tiem beidzas katrs dievkalpojums. Vēl vairāk – tie var aptvert visu mūsu dzīvi, sākot no kristībām, kad mācītājs ar šiem
vārdiem svētī kristāmo, un beidzot ar bērēm, kad šie vārdi izvada aizgājušo pie kapa. Mēs redzam, ka tie ir īpaši vārdi, kas mūs pavada, ne tikai katru nedēļu, bet arī pie dzīves robežām. Tā arī Jaunā gada sākumā ir vērts pārdomāt, kas tā ir par svētību, ko mēs ar tiem saņemam.
Par Gara dāvanām 2010
Tēma – par garīgām dāvanām.
Lieta tāda, ka Pāvils atbild uz korintiešu draudzes locekļu jautājumiem.
Viņš pats atrodas Efezā.
Pirms tam iet runa par Svēto Vakarēdienu.
Izvērtēt augļus 04.07.2010.
Jautājums par to, kā mēs varam atšķirt viltus praviešus no īstajiem, joprojām ir aktuāls. Atliek tikai paskatīties tuvākā pagātnē. Cik daudz cilvēku akli sekoja saviem elkiem Hitleram vai Staļinam, ticot viņiem katru vārdu. Par to viņi bija ar mieru atdot savu dzīvību, nogalināt citus, karot un postīt. Es šaubos, vai mēs šodien esam kļuvuši daudz gudrāki. Kā citādi var notikt, ka mēs vēlēšanās aizvien no jauna ievēlam tos, kas mums visvairāk sola, bet reālie darbi izpaliek? Tāpat ir grūti atšķirt godbijīgu dziednieku no mantrausīga ekstrasensu. Aizvien atkal cilvēki uzķeras uz nepareizā āķa un beigu beigās paliek zaudētājos. Vai garīga laukā, – kā tas var būt, ka tik daudzi iet pie Mormoņiem, Jehovas lieciniekiem, pie Scientologiem vai pie Visāriona? Vai tad šiem cilvēkiem tiešām visiem ir prāta aptumsums, ka viņi tā apmaldās?
Par miesas augšāmcelšanos 08.08.2010.
Es gribētu iesākt ar mazu aptauju. Lūdzu, atbildiet uz jautājumu, kas tic, ka būs miesas augšāmcelšanās. Trīs varianti: kas tic – kas netic – kas nezina.
Interesanti. Mēs nupat apliecinājām savu ticību ar apustuļu ticības apliecības vārdiem, kur starp citu, ir pieminēta arī miesas augšāmcelšanās. Kas te notiek? Kāpēc mēs to apliecinām, ja neticam? Vai to kāds var izskaidrot?
Kristus spožums 15.08.2010.
Šodienas teksts sākas ar vārdiem: Tāda paļāvība mums ir caur Kristu uz Dievu. Kas tā ir par paļāvību? Pāvils šeit runā par Korintas kristiešiem, ka tie ir “Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm.”
Pateicība Dievam 22.08.2010.
Šodienas teksts ir viens no tiem, kur viss liekas labi zināms. Morāle skaidra, ka nevajag aizmirst pateikties Dievam par to labo, ko saņemam. Tomēr, skatoties dziļāk, šis stāsts atklāj ļoti daudz citas lietas, kurām ir vērts pievērst uzmanību, jo tās mums soli pa soli ļauj iepazīt Jēzu, un ar to arī
pašiem sevi.
Tāpēc dosimies arī mēs līdzi Jēzum savā ceļojumā.