Garš, drūms slimnīcas koridors – Mārtiņš un es tajā spēlējam futbolu. Viņš ir apmierināts ar dzīvi, pat priecīgs, bet ir maz spēka. Mārtiņš man piespēlē bumbu, lai es varētu izdarīt tālu sitienu…
Tabitas sapnis Mārtiņa nāves naktī 23. aprīlī. Mārtiņam tas droši vien būtu paticis.
Mīļie draugi,
Mārtiņš šajās dienās bieži ir kopā ar mums. Viņa pēdējās nedēļas mums bija un ir cieši savijušās ar Lieldienu laika notikumiem – bezspēcība, ko izjutām viņa straujās slimības priekšā, Covid-19 pandēmijas ēna, lielās skumjas, kopības sajūta. Un klusā pārliecība, ka esam vienoti mīlestībā.